Igaunijas NĪ attīstītāji: Rīgā darījumu kārtošana notiek ātri un mājokļu pircēji ir noskaņoti pozitīvāk

Iemesls tam nav apstāklis, ka Rīgā materiāli vai būvniecības pakalpojumi maksātu daudzkārt lētāk. Viena no lielākajām atšķirībām ir zemes cena un tas, cik ātri iegādāto nekustamo īpašumu var reāli sākt ekspluatēt. „No attīstītāja viedokļa šeit vissvarīgākais vārds ir „laiks”. Zeme ir jāiegādājas par saviem līdzekļiem, un, ja šie līdzekļi gadiem ilgi paliek iesaldēti plānošanas procesā, tas ļoti tieši ietekmē investīciju ienesīgumu un tādējādi arī dzīvokļu cenas pircējiem,“ skaidro Krass.

Pēc viņa teiktā, Igaunijā zeme var veidot aptuveni piektdaļu no kopējām attīstības projekta investīcijām, bet Latvijā tā var būt mazāka par desmit procentiem. Turklāt Rīgā, ja ir atrasts piemērots zemes gabals, parasti var ātrāk ķerties pie projektēšanas un būvatļaujas kārtošanas, savukārt Tallinā liela mēroga attīstības projekta detālplānojuma izstrāde var aizņemt vairākus gadus. „Arī nosacījumi tur ir saprātīgāki – piemēram, Rīgā nav obligāti jāizbūvē pazemes autostāvvietas, kuru būvniecība ir ļoti dārga, un tas atspoguļojas dzīvokļa galīgajā cenā,” norāda Krass. Tādējādi viens dzīvokļa kvadrātmetrs var būt par 500 eiro lētāks nekā Tallinā. Tomēr, kā atzīst Krass, peļņas marža ir jāaprēķina ļoti precīzi, jo pirktspēja ir zemāka un klienti ir jutīgi pret cenu.

Arī „Merko“ vadītājs Ivo Volkovs (Ivo Volkov) uzsver, ka lietu kārtošana Rīgā notiek ātri, taču atturas nosaukt Latvijas tirgu par pašlaik īpaši pievilcīgu. „Patiesi, Rīgā visas iespējamās lietu kārtošanas aizņem ievērojami mazāk laika nekā Tallinā, kas kopumā ļauj Rīgā tirgot dzīvokļus ievērojami lētāk. Turklāt saskaņā ar statistisku patērētāju uzticības rādītāji Latvijā ir labāki nekā, piemēram, Igaunijā, kas kopumā rada pozitīvāku noskaņojumu tirgū,“ saka Volkovs. Tāpat kā Krass, arī Volkovs apstiprina, ka latvieši galvenokārt izrāda interesi par lētākas cenu klases jaunajiem mājokļiem.

Uzņēmumam “Merko” Latvija nav jauns darbības lauks, bet gan jau vairāk nekā 20 gadus tas ir viens no vietējiem tirgiem. Uzņēmums Latvijā ir nodevis klientiem aptuveni 3000 mājokļu un gadu gaitā izveidojis ievērojamu zemes īpašumu portfeli. Tomēr Volkovs prognozē, ka tirgus pieaugums būs neliels. „Tāpat kā jebkurā citā nekustamā īpašuma tirgū, galvenie ietekmējošie faktori tomēr ir ekonomiskais stāvoklis un demogrāfiskās izmaiņas, un tas viss ir spēkā arī attiecībā uz Rīgu un Latviju. Pastāvīgi darbojoties savā vietējā tirgū, mēs gadu gaitā esam izveidojuši ievērojamu zemes īpašumu portfeli un joprojām uzskatām, ka Rīgai ir līdzīgs potenciāls kā Tallinai, Viļņai un Tartu,” norāda Volkovs.

Arī banka „Citadele“ saskata izaugsmes iespējas Latvijas tirgū. Kā norāda bankas valdes loceklis finanšu jautājumos Valters Ābele, mājsaimniecību pirktspēja kopš 2023. gada ir ievērojami uzlabojusies, un zemākas procentu likmes ir atgriezušas tirgū daļu no iepriekš atliktā pieprasījuma. Saskaņā ar „Citadele“ datiem šā gada otrajā ceturksnī mājokļu kredītu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 6%, bet vidējā kredīta summa – par vairāk nekā desmito daļu, sasniedzot aptuveni 100 000 eiro.

Ābele uzsver, ka Rīgas lielākā priekšrocība salīdzinājumā ar citām Baltijas valstu galvaspilsētām ir cenu atšķirība. Saskaņā ar „Citadele“ datiem jaunbūvju vidējā kvadrātmetra cena Rīgā ir aptuveni 2500 eiro, Viļņā – 3500–3800 eiro, bet Tallinā pat 4200–4600 eiro. „Latvijai Baltijas kontekstā joprojām ir ievērojamas izaugsmes iespējas,“ norāda Ābele, vienlaikus uzsverot, ka cenas nesāks automātiski pielāgoties Tallinas un Viļņas cenām. To ierobežo vietējo iedzīvotāju ienākumi un pirktspēja.