Aizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens

Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija sasniedza 3,4%. Tas vēl joprojām ir mazāk par inflāciju 10 no 12 pērnā gada mēnešiem, bet turpinājums sekos. Varbūt šis turpinājums nebūs ilgs. Ir neizbēgama vēl viena liela mēneša inflācija – aprīlī, gada inflācija pārsniegs 4%, bet ir vismaz cerība, ka jau maijā importa izmaksu spiediens sāks atkāpties. Taču gada inflācija gandrīz noteikti vēl augs arī tad, jo būs neizdevīgs t.s. bāzes efekts – pērn maijā cenas mēneša griezumā samazinājās. Turklāt droši zināt nevar neko, aizvadītais pusotrs mēnesis ir atgādinājums par to, ka pasaulē ne vienmēr pārvalda prāts un pacietība.

Nebija jāgaida šodienas dati, lai zinātu, ka galvenais cenu kāpuma iemesls bija degviela, tā sadārdzinājās par 21%. Transporta izmaksas veidoja vairāk nekā pusi no izmaksu kāpuma salīdzinājumā ar februāri. Marts parasti ir mēnesis ar vislielāko apģērbu un apavu cenu kāpumu, šoreiz par tiem jāmaksā par 5,7% vairāk. Mierinājums – ne gluži par tiem pašiem, ir sākusies jauna sezona. Arī nu jau tradicionālās akcīzes palielināšanas ietekme ir nojaušama, alkohols salīdzinājumā ar februāri sadārdzinājās par 3,5%. Ir arī laba ziņa – pārtika mēneša laikā kļuva dārgāka tikai par 0,1%, parasti šajā laikā kāpums ir lielāks. Mājokļu uzturēšana ir pat kļuvusi lētāka. Šogad martā bija izteikts sezonālais elektrības biržas cenu kritums, ko acumirklīgi jūt arī daļa mājsaimniecību, tāpēc vidējā elektrības patēriņa cena samazinājās par 5,4%.

Degvielas cenu pieaugums aprīli salīdzinājumā ar martu noteikti būs vēl viens divciparu skaitlis, bet vēl ir cerība, ka mazāks par 21%. Maijā jau it kā varētu cerēt uz degvielas cenu kritumu, bet tas nav garantēts. Pamiers Persijas līcī ir trausls. Pat, ja tas noturēsies, aizkavētu piegāžu un krājumu izsīkšanas dēļ degvielas tirgotāju maksātie rēķini var mainīties pavisam citādi nekā ekonomikas ziņās minētie naftas indeksi. Jau notikušajam enerģētikas pasaulē varētu būt datos saskatāma ietekme uz pārtikas cenām gada 2. pusē, bet mierinājumam var atzīmēt, ka pati galvenā signāllampiņa vēl nedeg – kviešu tirgū ir gandrīz mierīgi, cena joprojām ir ap 200 eiro par tonnu. Ir iespējama arī novēlota ietekme uz nepārtikas preču cenām, kurai būs grūtāk, tā teikt, piedurt ar pirkstu un konkrēti norādīt vainīgo faktoru.

Domājams, ka šogad vidējā inflācija būs ap 4%. Ir cerība pie iepriekš gaidāmās nedaudz virs 2% inflācijas nonākt nākamajā gadā, bet tas ir atkarīgs no ļoti grūti izvērtējama faktora – kā jau izejvielu pieejamības pārtraukumi ietekmēs piegādes ķēdes, ražošanas procesus. Cerību šobrīd ir daudz, pārliecības maz. Taču vismaz pagaidām paliek spēkā prognoze, ka pirktspēja šogad drīzāk pieaugs, nevis samazināsies, tā gan nobālēs uz pērnā gada reālo neto algu kāpuma fona, kas bija +6,3%. Šogad vairāk nekā tipiskā gadā būs spēkā atziņa, ka katram cilvēkam ir sava inflācija. Transporta degviela vidēji veido divdesmito daļu no mājsaimniecību izdevumiem, bet ir cilvēki, kam šī daļa ir daudz lielāka.