• OMX Baltic−0,5%315,64
  • OMX Riga−0,83%1 010,92
  • OMX Tallinn−0,38%2 240,14
  • OMX Vilnius−0,76%1 484,33
  • S&P 500−2,02%7 175,83
  • DOW 30−2,19%49 097,06
  • Nasdaq −2,25%23 879,2
  • FTSE 100−0,44%10 406,32
  • Nikkei 225−5,06%56 436,65
  • USD/EUR0,00%0,91
  • GBP/EUR0,00%1,2
  • OMX Baltic−0,5%315,64
  • OMX Riga−0,83%1 010,92
  • OMX Tallinn−0,38%2 240,14
  • OMX Vilnius−0,76%1 484,33
  • S&P 500−2,02%7 175,83
  • DOW 30−2,19%49 097,06
  • Nasdaq −2,25%23 879,2
  • FTSE 100−0,44%10 406,32
  • Nikkei 225−5,06%56 436,65
  • USD/EUR0,00%0,91
  • GBP/EUR0,00%1,2
Eleonora Bušmane-Zvaigzne, Finanšu nozares asociācijas padomniece
Kā nekļūt par finanšu krāpnieku upuri
  • Foto: publicitātes
Finanšu krāpšana ir kļuvusi par plaša mēroga noziedzīgu industriju, no kuras pilnībā pasargāts nevar justies neviens – ne jauns, ne vecs, ne turīgs, ne trūcīgs cilvēks. Cīņa ar krāpniecību būs ilgstoša, jo krāpnieki nepārtraukti pielāgo un pilnveido savas metodes.
Pagājušajā gadā Latvijas četras lielākās bankas konstatēja aptuveni sešus tūkstošus krāpšanas gadījumu, kuros klienti zaudēja aptuveni 12 miljonus eiro. Vienlaikus bankām izdevās novērst aptuveni 18 tūkstošus krāpšanas mēģinājumu, pasargājot klientus no 14 miljonu eiro zaudējumiem. Šie dati skaidri apliecina, ka pretstāve starp krāpniekiem un viņu apkarotājiem turpinās un abas puses nepārtraukti pilnveido savas spējas. Cīņā pret krāpniecību iesaistās gan tiesībsargājošās un kiberdrošības iestādes, gan bankas, gan sakaru operatori. Tomēr svarīgākais elements šajā cīņā ir un paliek pats krāpnieku nolūkotais upuris.
Mūsdienās lielākā daļa finanšu darījumu notiek digitālajā vidē, izmantojot dažādas viedierīces, un šīm pārmaiņām ir pielāgojusies arī noziedzīgā vide. Ja agrāk mēs uzmanījāmies, lai, ejot pa ielu, zaglis nenozog maku ar naudu, tad tagad no šiem zagļiem ir jāuzmanās arī internetā.
Par krāpšanas upuri var kļūt ikviens
Lai gan var šķist, ka par krāpnieku upuri kļūst tikai neapdomīgi, lētticīgi, ne īpaši labi tehnoloģijas un finanšu pakalpojumus pārzinoši cilvēki, tā nebūt nav. Prakse rāda, ka par krāpnieku upuri var kļūt ikviens, neatkarīgi no viņa turības, izglītības, zināšanām par tehnoloģijām vai finansēm, profesijas vai vecuma. Krāpnieki balstās psiholoģiskā ietekmēšanā, uzticēšanās veidošanā un emocionālajā spiedienā. Krāpniecības rūpalā apvienojas vairāku jomu pārzinātāji – gan tehnoloģiju un finanšu jomā, gan arī psiholoģijā, un tam visam pretī ir viens cilvēks – potenciālais upuris.
Arī uzskats, ka “man nav ko izkrāpt” nav patiess. Ikvienam ir identitāte, kuru piesavinoties, iespējams ļaunprātīgi izmantot, radot būtiskas finansiālas un juridiskas sekas.
Ko darīt un ko nedarīt
  • Sargāsavu bankas kontu. Izmanto zemākus darījumu limitus, ieslēdzpaziņojumus par darījumiem un interneta pirkumiem izmantoatsevišķu karti.
  • Esivērīgs un apdomīgs, īpaši situācijās, kurās tiek prasītsveikt finanšu darbības vai sniegt personas datus.
  • Nepakļaujiessteidzināšanai un biedēšanai – ja kāds steidzina vai radastresu, aicinot veikt pārskaitījumu vai citu darījumu, apstājiesun rūpīgi izvērtē situāciju.
  • Neievadibankas piekļuves datus, nesūti dokumentu kopijas un neizpaudparoles pēc trešo personu pieprasījuma.
  • Nevienamnesūti PIN kodus, Smart-IDkodus vai kartes datus – ne banka, ne policija vai citas iestādesneprasīs tavas paroles, kartes vai naudu “drošai glabāšanai”.Ja rodas šaubas, pats sazinies ar iestādi vai banku, izmantojotoficiālus kontaktus.
  • Aprunājiesar savu uzticības personu un esi gatavs kļūt par tādu arīcitiem, īpaši gados vecākiem tuviniekiem.
  • Jaesi kļuvis par krāpnieku upuri, ziņo policijai. Tavs stāsts varpalīdzēt risināt lietu, kā arī radīt iespējas atgūt savuslīdzekļus.

Saistītie raksti

Satura mārketings
  • 16.11.26, 10:33
Bigbank piedāvā vienīgo norēķinu kontu uzņēmumiem Latvijā, kurā nauda pelna
Bigbank paplašina savu klātbūtni Latvijas banku tirgū, līdzās uzņēmumu finansēšanai arvien aktīvāk attīstot arī ikdienas bankas pakalpojumus. Jaunākais solis šajā virzienā ir norēķinu konts uzņēmumiem ar nosacījumiem, kas šobrīd izceļas Latvijas banku tirgū: par konta atlikumu Bigbank maksā 2 % gadā, savukārt konta uzturēšana un SEPA maksājumi ir bez maksas.

Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem

Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.

Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu