Latvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?

Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr pieaugošā nenoteiktība par enerģijas cenām, kā arī izejvielu pieejamības riski šobrīd met biezu nenoteiktības ēnu. Nākotnes notikumi rādīs, vai Latvijai izdosies kļūt par Baltijas ekonomikas līderi, secināts Luminor bankas ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pirms notikumiem Tuvajos Austrumos šī un nākamā gada inflācijas stāsts izskatījās daudzsološs, taču enerģijas, metālu un citu izejvielu sadārdzinājuma dēļ inflācija varētu būt līdzīga vai nedaudz lielāka nekā pērn – tuvu 4 %. Tā kā ilgstoša Hormuza šauruma slēgšana radītu katastrofālas sekas pasaules ekonomikai, tai skaitā apdraudētu lielas pasaules iedzīvotāju daļas apgādi ar pārtiku, mēs pieņemam, ka pašreizējā situācija nesaglabāsies ilgstoši, un par šādām gaidām signalizē arī pasaules enerģijas tirgi. Latvijā izteiktākais cenu kāpums ir degvielai, bet ietekme būs jūtama arī mājokļu uzturēšanas izmaksās, visdrīzāk nelielā mērā arī pārtikas cenās.

Pagājušajā gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums sasniedza 2,1 %, kas ir vairāk par gada sākumā gaidīto, bet tam nevajadzēja būt pārsteigumam zinot to, ko mēs zinājām pirms pus gada, kas arī tika iezīmēts mūsu septembra prognozē. Pat nemierīgos ģeopolitiskos apstākļos, ja vien tie nekļūs vēl nemierīgāki, Latvijas saimnieciskā aktivitāte šogad varētu pieaugt par 2,5 %. Iespējams, ka 2027. gadā Latvija kļūs par Baltijas ekonomikas līderi ar 3,2 % izaugsmi, ko veicinās ieguldījumi ražošanā, pakalpojumu eksporta attīstība un Eiropas Savienības fondu atbalsts. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvija saglabā neskartu pensiju 2. līmeni, kas kopā ar pieaugošo eksportu, it īpaši augsto tehnoloģiju jomā, un investīcijām aizsardzībā nodrošinās valsts finanšu stabilitāti ilgtermiņā.

Latvija ir gatava straujākai izaugsmei, bet galvenais šķērslis ir ārējā ģeopolitiskā nestabilitāte pasaulē, kas var īslaicīgi sadārdzināt dzīvi un traucēt eksporta nozaru attīstību, taču mēs pieņemam, ka iepriekš prognozētais izaugsmes paātrinājums tikai aizkavēsies.

Darba tirgu joprojām raksturo asa darba devēju konkurence, tāpēc norises tajā aizvadītajā gadā bija sabiedrības vairākumam visnotaļ patīkamas. Darba meklētāju īpatsvars nemainījās (6,9 %), reģistrētais bezdarbs samazinājās, bet nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis nedaudz pieauga. Algu kāpums kārtējo reizi bija lielāks par gaidīto jeb 7,7 %, turklāt ar nodokļu izmaiņu palīdzību reālo neto algu kāpums sasniedza ļoti cienījamus 6,3 %. Tomēr jāņem vērā, ka darba tirgū var sākties procesi, kas iziet ārpus vēsturiskās pieredzes rāmjiem, par ko vienlaikus ir gan lielas cerības, gan bažas, proti, mākslīgā intelekta attīstība.

Pērn ar metālu saistītās rūpniecības nozares (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) un augstas vērtības pakalpojumu eksports pārvarēja divus gadus ilgušo vājuma brīdi, kas bija galvenais faktors ekonomikas stagnācijas pārvarēšanā. Kokapstrādes un pārtikas nozares turpināja stabilu attīstību, līdz ar to Latvijas eksportā šobrīd nav izteiktu vājo punktu, izņemot transporta pakalpojumus.

Priekšnosacījumi eksporta nozaru attīstībai šogad un nākamajos divos gados kopumā ir labi. Cerību zvaigzne ir Latvijas dronu ražotāju tehnoloģiskā izaugsme un Eiropas investīcijas aizsardzības sektorā. Ir neskaidrība par to, cik ļoti Hormuza šauruma slēgšana satricinās metālu un ķīmijas pamatvielu ražošanu, kas ir sākumpunkts rūpniecības vērtības ķēdēm visā pasaulē. Jautājums ir arī par centrālo banku reakciju uz inflācijas kāpumu, jo procentu likmju paaugstināšana var vājināt mūsu valsts ražotājiem kritiski svarīgo pieprasījumu celtniecībā un ar to saistītajās nozarēs.

Pērn strauji kāpusi mājsaimniecību kreditēšana, piemēram, pērn novembrī gada kāpums pārsniedza 10 %, un kredītportfeļa kāpums mēneša laikā pirmo reizi kopš globālās finanšu krīzes pārsniedza 100 miljonus eiro. Mājokļu tirgus ir ļoti labā līdzsvarā: cenas ir pietiekami augstas, lai būtu vērts būvēt, un pietiekami zemas, lai pircēji tās varētu atļauties. Latvija šajā ziņā ir daudz labākā pozīcijā nekā pārējā Baltija, kur cenu līmenis ir ļoti augsts. Būtisku kreditēšanas pieaugumu novērojām arī uzņēmumu kreditēšanā. Tomēr lielā Latvijas ekonomikas mistērija arvien ir patēriņš – mājsaimniecību reālie ienākumi kopš globālās finanšu krīzes ir auguši gandrīz nepārtraukti, izņemot 2022. gadu, bet atspulgu patēriņa datos neredzam.