Trīs faktori, ko ņemt vērā pirms IPO

Arvien biežāk publiski tiek apspriests uzņēmumu IPO process – gan veiksmes stāsti, gan nebeidzamu likstu apvīti valsts uzņēmumu mēģinājumi piedāvāt uzņēmumu akcijas publiskai iegādei biržā. IPO jeb sākotnējais publiskais akciju piedāvājums uzņēmumiem ļauj piesaistīt kapitālu izaugsmei, bet vienlaikus nozīmē arī būtiski augstāku caurspīdīguma un atbildības līmeni.

Kad runājam par IPO, uzmanības centrā parasti nonāk uzņēmuma izaugsmes stāsts, investoru interese, juridiskā struktūra, komunikācija un publiskā piedāvājuma dokumentu sagatavošana. Tas ir saprotami – sākotnējais publiskais akciju piedāvājums ir ne tikai finanšu darījums, bet arī reputācijas, stratēģijas un ambīciju jautājums. Taču viena joma šajā procesā joprojām pārāk bieži paliek otrajā plānā: uzņēmuma finanšu sistēma.

Praksē tieši tā mēdz kļūt par vienu no galvenajiem faktoriem, kas nosaka, vai IPO process būs raits un pārliecinošs, vai arī dārgs, ieildzis un pilns nepatīkamu pārsteigumu. Domājot par IPO, finanšu sistēmai jābūt nevis tehniskam fonam, bet vienam no sagatavošanās centrālajiem balstiem.

Viens no pirmajiem soļiem, par ko jādomā savlaicīgi, ir pāreja uz starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) un kvalitatīvs audits.

Investori – īpaši starptautiskie – sagaida finanšu pārskatus, kurus viņi saprot un kuri ir salīdzināmi. Ja uzņēmums šo pāreju mēģina izdarīt pēdējā brīdī, tas bieži kļūst par dārgu un laikietilpīgu procesu.

Savukārt uzņēmums, kuram jau ir vairāku gadu auditēta un starptautiski saprotama finanšu uzskaite, uzreiz rada lielāku uzticību.

IPO procesā bieži tiek piesaistīti ārējie konsultanti – un tas ir pareizi. Taču kļūda ir domāt, ka ar to pietiek, jo publiska uzņēmuma ikdienas finanšu disciplīnu nevar uzturēt tikai ar ārpakalpojumiem.

Pēc IPO finanšu funkcija paliek uzņēmuma iekšienē. Tāpēc kritiski svarīga ir spēcīga finanšu komanda un īpaši CFO jeb finanšu direktora loma. Tas ir cilvēks, kurš ne tikai saprot ciparus, bet spēj tos izskaidrot investoriem un pieņemt uz tiem balstītus lēmumus.

Svarīgi ir arī nošķirt grāmatvedību no finanšu vadības. Grāmatvedība nodrošina uzskaiti, bet finanšu komanda palīdz uzņēmumam saprast nākotni – prognozes, riskus un izaugsmes iespējas.

Uzņēmums, kuram vadībā ir izteikts izaugsmes stāsts, bet finanšu pusē tikai minimāla kapacitāte, publiskā tirgū ātri saskarsies ar uzticības jautājumu. Investori vērtē ne tikai ideju un produktu, bet arī komandu, kas pārvaldīs piesaistīto kapitālu.

IPO procesā finanšu dati kļūst par vienu no galvenajiem uzticības elementiem. Ja uzņēmums pats nav pārliecināts par saviem skaitļiem, investors to pamanīs.

Tāpēc būtiska ir datu kvalitāte un pārskatāmība. Informācijai jābūt ātri pieejamai, bez haotiskas manuālas apstrādes un būtiskām korekcijām pēdējā brīdī, jo IPO režīmā laika vienkārši nav. Ceturkšņa pārskati jāsagatavo noteiktos termiņos, un publicējamajiem datiem jābūt tādiem, ko uzņēmums var aizstāvēt arī auditā.

Ja neauditētie rezultāti būtiski atšķiras no auditētajiem, tas signalizē par vājām iekšējām kontrolēm. Savukārt tas tieši ietekmē uzņēmuma uzticamību. Un uzticība publiskajā tirgū ir kapitāls.

Šī dinamika labi redzama arī bieži apspriestajā airBaltic IPO jautājumā. Lai gan par uzņēmuma akciju kotēšanu biržā runāts jau vairākus gadus, process joprojām nav īstenojies. Ja uzņēmuma finanšu rādītāji nav pietiekami pievilcīgi, tas tieši ietekmē potenciālo tā vērtējumu biržā, un šādā situācijā valstij kā akcionāram rodas dilemma: pārdot daļu akciju par zemāku vērtību vai atlikt IPO cerībā, ka uzņēmuma finanšu rezultāti nākotnē ļaus piesaistīt kapitālu izdevīgākos apstākļos.

Latvijā IPO joprojām ir salīdzinoši reti, tāpēc katrs šāds gadījums sabiedrībā tiek uztverts kā īpašs notikums. Taču, lai kapitāla tirgus attīstītos, uzņēmumiem jādomā par IPO ne tikai kā par reputācijas iespēju vai kapitāla piesaistes instrumentu, bet arī kā par finanšu pārvaldības brieduma testu.

Tāpēc trīs svarīgākie soļi ir skaidri: savlaicīgi pāriet uz starptautiskiem pārskatu standartiem, izveidot spēcīgu finanšu komandu un sakārtot datu kvalitāti un pārskatāmību. Uzņēmumi, kas to izdara laikus, IPO procesā iegūst ne tikai tehnisku gatavību, bet arī pašu būtiskāko - investoru uzticību.