Vai Latvijā šogad varētu parādīties jaunas bankas?

Ar jauno licenci tās varēs darboties līdzīgi bankām, taču ar zemāku sākotnējā kapitāla prasību - vismaz 1 miljons eiro (salīdzinājumā ar 5 miljoniem eiro tradicionālām bankām), kā arī ļaut piesaistīt noguldījumus un sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā.

“Jaunais regulējums būtiski paplašina iespējas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Tas ļauj uzņēmumiem nākamajā attīstības posmā paplašināt darbību un finansējuma avotus, tostarp kļūt par nozīmīgu starpposmu ceļā uz pilna profila bankas licences iegūšanu. Vienlaikus regulējums var palīdzēt risināt strukturālās problēmas Latvijas kreditēšanas vidē — veicināt konkurenci, paplašināt finansējuma pieejamību un ilgtermiņā mazināt arī procentu likmes. Tas var radīt priekšnoteikumus jaunu investīciju piesaistei un stiprināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju reģionā. Mūsu visu interesēs ir, lai no Latvijas nāktu un starptautiski konkurētu labi pārvaldīti uzņēmumi ar augstu eksporta potenciālu,” norāda Tīna Lūse, Fintech Latvija asociācijas vadītāja.

Specializētās kredītiestādes varēs sniegt plašu finanšu pakalpojumu klāstu — tostarp piesaistīt noguldījumus, izsniegt kredītus, nodrošināt līzingu un maksājumu pakalpojumus, kā arī piedāvāt ieguldījumu, kriptoaktīvu un citus finanšu pakalpojumus. Regulējums galvenokārt paredzēts digitāliem, inovatīviem vai uz konkrētu klientu segmentu orientētiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Lai gan kapitāla prasība ir zemāka, uz šīm iestādēm attieksies līdzīgas uzraudzības, riska pārvaldības un finanšu stabilitātes prasības kā uz pilna profila bankām.

Saskaņā ar nozares novērojumiem, par licences iegūšanas iespējām jau interesējas vairāki tirgus dalībnieki — fintech uzņēmumi, maksājumu iestādes un nebanku kreditētāji.

“Jau šobrīd redzam pieaugošu interesi no finanšu tehnoloģiju un nebanku kreditēšanas jomas uzņēmumiem, kuri izvērtē šo iespēju. Uzņēmumus īpaši piesaista iespēja diversificēt finansējuma avotus, piesaistot noguldījumus, kā arī paplašināt darbību citās Eiropas Savienības valstīs,” norāda “BDO Latvia” Banku, Finanšu un FinTech prakses jomas vadītāja Inese Rendeniece.

Lietuvas pieredze rāda, ka specializētās bankas var kļūt par nozīmīgu izaugsmes instrumentu fintech sektoram. Lietuvā šāds regulējums darbojas kopš 2017. gada, un vairākas finanšu tehnoloģiju kompānijas ir pārtapušas par licencētām bankām.

“Specializētās bankas licences iegūšana uzlaboja mūsu biznesa modeli — tā ļāva piesaistīt ilgtspējīgāku un izmaksu ziņā efektīvāku finansējumu, kā arī paplašināt produktu piedāvājumu vairākos tirgos. Balstoties uz mūsu pieredzi, līdzīgs regulējums var kļūt par spēcīgu izaugsmes katalizatoru arī Latvijā, ja uzņēmumi to aktīvi izmantos,” norāda Vītauts Naruševičs (Vytautas Naruševičius), “Saldo Bank” finanšu direktors.

Ar jaunā regulējuma ieviešanu Latvijā plānots veicināt jaunu finanšu tirgus dalībnieku ienākšanu, stiprināt konkurenci kreditēšanā, paplašināt finansējuma pieejamību uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kā arī attīstīt digitālus un inovācijās balstītus finanšu pakalpojumus.