Darba tirgū nelieli uzlabojumi gada beigās

Centrālās statiskas pārvaldes dati rāda, ka pērn bezdarba līmenis bija 6,9% - tāds pats, kā gadu iepriekš. Nodarbināto skaits palielinājās par 5,6 tūkstošiem jeb 0,6%. Visbūtiskākais kāpums bija vērojams tirdzniecības nozarē un profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, attiecīgi par 4,7 un 4,1 tūkstoti. Savukārt nodarbināto skaitu visvairāk, tas ir par aptuveni 3-5 tūkstošiem, samazināja tādas nozares kā transports un uzglabāšana, būvniecība un arī informācijas un komunikācijas pakalpojumi.

Demogrāfiskie izaicinājumi joprojām turpina mest ēnu pār darba tirgu un darbaspēka pieejamību. Pozitīvi, ka, neskatoties uz iedzīvotāju skaita kritumu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā pat nedaudz pieauga. Tas nozīmē, ka daļa iedzīvotāju, kas iepriekš nestrādāja vai aktīvi nemeklēja darbu, izvēlējās iesaistīties darba tirgū. Pieaugums ekonomiskajā aktivitātē redzams teju visās vecuma grupās. Par jau stabilu tendenci var uzskatīt aktīvo senioru īpatsvara kāpumu – arvien vairāk cilvēku turpina strādāt arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Pērn aptuveni ceturtā daļa senioru vecumā no 65 līdz 74 gadiem strādāja. Desmit gadus iepriekš šis īpatsvars bija vien ap 14%.

Pēc kāpuma trešajā ceturksnī gada noslēdzošajā ceturksnī bezdarba līmenis atkāpās uz 6,7%. Vēsturiskā salīdzinājumā šāds bezdarba līmenis ir uzskatāms par gana zemu Latvijas situācijai un norāda uz samērā ciešu jeb darba ņēmējam labvēlīgu darba tirgu. Tai pašā laikā redzam, ka Eiropas Savienībā vidējais bezdarba līmenis ir zemāks. Šīs atšķirības lielākoties var skaidrot ar augstāku strukturālā bezdarba īpatsvaru Latvijā, proti, darbaspēka prasmes un pieejamība biežāk neatbilst darba devēju pieprasījumam, turklāt atšķiras arī pieprasījuma intensitāte pēc darbiniekiem dažādos reģionos. Saskaņā ar CSP datiem, zemākais bezdarba līmenis pērn bija Zemgalē – 6,0%, nedaudz augstāks Rīgā – 6,8%, bet augstākais Latgalē – 9,8%.

Mūsu prognozes liecina, ka ekonomikas aktivitāte šogad turpinās uzlaboties un tas veicinās pakāpenisku bezdarba samazināšanos. Sagaidām, ka bezdarbs vidēji būs ap 6,6%, gada pēdējā ceturksnī noslīdot uz 6,4%. Nodarbināto skaits šogad varētu pieaugt pavisam nedaudz, līdzīgi kā pērn.