Antons Sapriko, investors, uzņēmuma “Scandiweb” dibinātājs
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. Lai gan starptautiskā pētniecības centra “StartupBlink” veidotais globālais jaunuzņēmumu ekosistēmas indekss liecina, ka 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām, ierindojoties 49. vietā, starp 150 pasaules valstīm tas joprojām ir augsts vērtējums. Lai sekmētu Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu, dibinātājiem jāņem vērā, ka, lai gan investori un tas, ko viņi meklē jaunuzņēmumos,dzird atšķiras, lielākai daļai ir svarīgs stāsts, kas stāv aiz idejas. Regulāra un pārdomāta komunikācija, nepadošanās pēc pirmā (pirmajiem) atteikumiem un skaidrs attīstības virziens nereti var uzrunāt investorus vairāk, nekā perfekti skaitļi.
Investori raugās uz perspektīvu, nevis uz Excel tabulu
Runājot par investīcijām agrīnā stadijā, jāsaprot, ka šajā posmā idejas autoriem nav pārāk jāraizējas par skaitļiem. Ja uzņēmumam jau ir stabils apgrozījums un peļņa, loģiski rodas jautājums, kāpēc tam vispār būtu nepieciešams investors. Parasti pie eņģeļu investoriem nonāk idejas vai prototipi, kuros vēl nav skaitļu, kuros varētu droši balstīties. Tāpēc daudzi investori raugās uz perspektīvu un attīstības potenciālu, nevis uz šodienas Excel tabulu. Sākuma posmā daudz lielāka nozīme var būt emocijām un intuīcijai. Protams, katram investoram ir sava pieeja - ir tādi, kuri visu vērtē ļoti analītiski, un ir tādi, kuri, tāpat kā es, visu dzirdēto un redzēto izsver arī no emocionālā viedokļa. Tāpēc būtisks elements ir stāsts - tieši tas nereti nosaka, kāds būs investora lēmums. Investoram ir jāiedod materiāls, kas raisa pareizās emocijas un rada sajūtu, ka lēmums ir intuitīvs, pat, ja aiz tā stāv fakti. Ja stāsts nav skaidri saprotams, investors var pateikt “nē” arī tad, ja skaitļi izskatās labi.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Ne tikai veiksmīga prezentācija, bet arī komunikācija pēc tās
Bieži tiek jautāts, vai jaunuzņēmumu klupšanas akments ir ideju kvalitāte vai spēja tās izstāstīt? Es neticu objektīvai “ideju kvalitātei”, manuprāt, tas vienmēr ir subjektīvs vērtējums. Agrīnā stadijā idejas bieži ir grūti izskaidrojamas. Iedomājieties, cik sarežģīti būtu izstāstīt par “Twitter” vai “Tinder” laikā, kad tie vēl neeksistēja, bet tieši tāpēc tie, kuri spēj izstāstīt savu vīziju, bieži vien ir ieguvēji. Daudzi investori uztver idejas prezentāciju ( pitch ) kā pamatu turpmākai sarunai. Laba prezentācija rosina sarunu, nevis mēģina atbildēt uz visu uzreiz, un tā pati par sevi neko negarantē. Ja prezentācija ir izdevusies, vienlīdz būtiska ir arī komunikācija pēc tās. Ja pēc labas tikšanās dibinātājs pazūd uz mēnesi, investorā tas rada nedrošību un bailes, pat, ja ideja šķiet laba. Regulāra saziņa parāda attieksmi un nopietnību. Investoram interesē ambīcija un stāsts, un, ja tie ir, jautājumi noteikti sekos. Abām pusēm der atcerēties, ka efektīva sadarbība iespējama tikai tad, ja abas puses ir godīgas par to, ko vēlas un ko nevēlas.
Atteikumi - dabiska procesa sastāvdaļa
Jaunuzņēmumu dibinātājiem ir svarīgi atcerēties, ka atteikumi ir dabiska procesa sastāvdaļa. Diez vai pastāv ideja, kas patiktu visiem investoriem. Daudzi šobrīd labi zināmi zīmoli kā “Bolt”, “Facebook” un “Instagram”, sākumā tika noraidīti. Šodienas “nē” var nozīmēt “jā” nākotnē, īpaši, ja dibinātāji attīstās, maina virzienu vai pilnveido sākotnējo ideju. Gadās arī, ka investors vēlāk atgriežas pie sākotnējās versijas ar pavisam citu skatījumu.
Kāpēc ir nepieciešams investors?
Pirms meklēt investoru, jaunuzņēmumam jāspēj atbildēt uz vienkāršu jautājumu, kāpēc tas ir nepieciešams? Investora piesaiste var sniegt lielu pienesumu, bet tas var radīt arī papildu sarežģījumus. Abpusēja izpratne par sadarbības jēgu ir pamats, kurā balstīt veselīgas partnerattiecības. Tieši šeit lielu lomu spēlē prasmes skaidri formulēt problēmu, izstāstīt ideju, atrast fokusu un komunicēt. Šīs prasmes mērķtiecīgi tiek attīstītas arī tādās programmās kā “StartSchool”, kur darbs ar idejām, stāstu un komandas dinamiku ir tikpat svarīgs kā pats produkts.
Investīciju piesaiste agrīnā stadijā nav sacensība par perfektiem skaitļiem, bet par savstarpēju uzticēšanos, izpratni un spēju redzēt perspektīvu. Ne katrs investors būs īstais katram jaunuzņēmumam, un ne katrs “nē” nozīmē durvju aizvēršanu uz visiem laikiem. Tie dibinātāji, kuri apzinās, kāpēc meklē investoru, spēj skaidri izstāstīt savu ideju un uzturēt atklātu komunikāciju, ilgtermiņā ir labākās pozīcijās, lai atrastu ne tikai finansējumu, bet arī partneri, ar kuru kopā augt.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Lai gan pamata uzmanība investora Andra ieguldījumu portfelī ir pievērsta akcijām un indeksu fondiem, viens no
investora Andra portfeļa ieguldījumiem ir arī uzņēmumu aizdevumu platformā Capitalia. Šis ieguldījums neuzkrītoši, bet pastāvīgi un pasīvi ir pelnījis 10% gadā, pierādot, ka disciplinēta ieguldīšana mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aizdevumos Baltijā spēj ģenerēt stabilu ienesīgumu, kas ievērojami pārsniedz mūsu reģiona obligāciju tirgus rādītājus. Šis ir īss apskats par to, kā investoram Andrim ir veicies ar ieguldījumiem Capitalia platformā.