Digitālā vide kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu jau no agras bērnības, un tas atspoguļojas arī veidā, kā bērni rīkojas ar naudu.
SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka arvien vairāk bērnu sāk lietot maksājumu kartes vēl pirms 10 gadu vecuma, savukārt skaidra nauda pakāpeniski zaudē savu dominējošo lomu kā kabatas nauda.
Aptaujas dati rāda, ka 7 no 10 skolas vecuma bērniem ir maksājumu karte vai digitālā norēķinu iespēja, kas ļauj ikdienā izmantot bezskaidras naudas priekšrocības. Vēl pirms dažiem gadiem šādas iespējas bija sastopamas retāk – 2022. gadā ar karti norēķinājās 47% bērnu. Tas apliecina skaidru tendenci – bērnu pirmā saskare ar digitālo naudu notiek arvien agrāk, un maksājumu karte kļūst par dabisku ikdienas rīku.
“Pirmā pieredze ar naudu parasti sākas ar skaidru naudu. Monētas un banknotes bērniem ir taustāmas – tās palīdz saprast naudas vērtību, iemācīties skaitīt un izprast, kā naudu iemainīt pret preci. Kad bērns redz, kā monētu kaudzīte pēc pirkuma kļūst mazāka, veidojas ļoti skaidra cēloņu un seku saikne. Savukārt, vērojot pieaugušos, kuri norēķinās ar karti vai telefonu, bērniem nereti rodas sajūta, ka nauda ir neierobežota. Tāpēc brīdis, kad bērns pats iztērē visu kartē esošo summu, bieži kļūst par ļoti vērtīgu mācību – arī digitālā nauda var beigties,” skaidro SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Arī SEB bankas dati par 2025. gadu pierāda, ka lielākā daļa vecāku noformē pirmo maksājumu karti saviem bērniem, kad viņi ir vecumā no 8 līdz 12 gadiem. Šajā posmā bērni ātri apgūst digitālos risinājumus, spēj sekot līdzi atlikumam un saprast, kā darbojas norēķini. Ja vēl pirms dažiem gadiem kartes visbiežāk saņēma 13–16 gadus veci pusaudži, tad šobrīd karšu lietotāji kļūst arvien jaunāki.
Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka vecāku galvenais motīvs, pārejot no skaidras naudas uz maksājumu karti, ir praktiski apsvērumi. 68% vecāku norāda, ka maksājumu karte ļauj jebkurā brīdī ātri pārskaitīt bērnam naudu, 48% uzsver, ka bezskaidra nauda ir vienkāršāks un drošāks risinājums, savukārt 34% atzīst, ka šādā veidā ir vieglāk sekot līdzi bērna tēriņiem. Daļai ģimeņu nozīmīgs faktors ir arī tas, ka konta atvēršana un kartes izsniegšana bērnam ir bez maksas.
“Neatkarīgi no tā, vai vecāki izvēlas dot bērnam kabatas naudu skaidrā naudā vai pārskaitīt to uz kartes kontu, pats svarīgākais ir vienošanās par noteikumiem. Bērnam ir jāsaprot, cik bieži un kādā apmērā kabatas nauda tiek piešķirta, kādi ir tās izmantošanas principi un atbildība. Gan skaidra nauda, gan bezskaidra nauda sniedz vērtīgas mācības – skaidra nauda palīdz izjust tās reālo vērtību, savukārt digitālā nauda māca atbildību digitālajā vidē, plānot tēriņus un sekot līdzi atlikumam,” uzsver Linda Šablinska.
Arvien biežāk maksājumu kartei līdzi nāk arī mobilā lietotne – vecāki atzīst, ka, noformējot bērnam karti, vienlaikus tiek uzstādīta arī bankas lietotne. Tā kļūst par mūsdienīgu maka aizstājēju, kur bērns jebkurā brīdī var pārbaudīt atlikumu un labāk izprast savus tēriņus.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Uzņēmuma naudas plūsma ir kā dzīvs organisms – reizēm tajā vērojami straujāki pieaugumi, citkārt – mierīgāka plūsma. Jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai vienmēr būtu arī kādi brīvie līdzekļi, kas rada drošības sajūtu un veicina attīstību, līdz ar to aktuāls ir arī jautājums par šo līdzekļu uzglabāšanu tā, lai tie nezaudētu vērtību un vienlaikus būtu drošībā un viegli pieejami jebkurā brīdī.