Latvijas iedzīvotāji izvairās pieņemt lēmumus par sava 2. pensiju plāna pārvaldību

Līdzīga neizpratne un neizlēmība vērojama arī attieksmē pret pensiju uzkrājuma pārvaldīšanu. Katrs trešais respondents dod priekšroku aktīvai pārvaldībai, katrs ceturtais – pasīvai, savukārt lielākā daļa nespēja izvēlēties konkrētu pieeju. Aktīvā pārvaldības pieeja nozīmē, ka ieguldījumu pārvaldnieks mērķtiecīgi veic ieguldījumu izvēles ar mērķi pārspēt vispārējo finanšu tirgus rezultātu, savukārt pasīvā ieguldīšanas stratēģija cenšas pēc iespējas precīzāk kopēt vispārējo tirgu, atkārtojot tā rezultātu.

Tikai trešdaļai aptaujāto ir būtiski, lai viņu pensijas 2. līmeņa uzkrājums tiktu ieguldīts Latvijas uzņēmumos, kamēr 66 % uz šo jautājumu atbildējuši noliedzoši. Vienlaikus vairāk nekā puse jeb 57 % respondentu norādījuši, ka viņiem ir svarīgi ieguldīt ilgtspējīgos uzņēmumos. Tas liecina, ka iedzīvotājiem būtiskākas ir uzņēmumu vērtības un darbības principi, nevis to valstiskā piederība.

Arī attieksme pret ieguldījumu risku atklāj neizlēmību – katrs ceturtais respondents no atbildes izvairījies. Tikai 9 % būtu gatavi uzņemties lielāku risku apmaiņā pret augstāku peļņas potenciālu, savukārt gandrīz 40 % izvēlētos vidēja riska un vidēja ienesīguma ieguldījumus. Zemākam riskam un attiecīgi zemākam peļņas potenciālam dotu priekšroku 29 % aptaujāto.

“Aptaujas dati atklāj, ka cilvēki joprojām līdz galam neizprot ieguldīšana principus un izvairās pieņemt lēmumus par savu pensijas kapitālu, pat ja tie ilgtermiņā būtiski ietekmē dzīves kvalitāti vecumdienās. Izpratne par risku, ieguldījumu stratēģijām un, būtiskākais, savam vecumam piemērota pensiju 2. un 3. līmeņa plāna izvēle ir viens no svarīgākajiem soļiem, ko ikviens var spert savas finanšu drošības labā,” norāda K. Purgailis.

Klientu aptauju CBL Asset Management veica laikā no 2025. gada septembra līdz decembrim, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 5300 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.