Jaunajā gadā apņemos… – kā izveidot finanšu mērķus, kas dzīvo ilgāk par februāri?

Risinājums visbiežāk ir praktisks, piemēram, skaidrs un izmērāms mērķis, mazi soļi un automatizācija, kas ļauj pildīt iecerēto arī tad, kad motivācija sarūk, norāda Bigbank Latvijas filiālē.

Jaungada apņemšanās izvirzīšana nav nekas jauns – tā ir tradīcija, ko cilvēki piekopj jau vairāk nekā 4000 gadu un kuras pirmsākumi meklējami Babilonā. Taču pētījumi rāda, ka sabiedrība aizvien mācās pildīt savas apņemšanās – arī tās, kas saistītas ar finansēm. Bieži vien tas neizdodas tik veiksmīgi, kā gribētos. Kāpēc tā notiek un kā izveidot finanšu mērķus, kas netiek pamesti jau februārī?

Ja gada sākumā esi apņēmies krāt, tērēt gudrāk vai beidzot sakārtot finanses, bet jau februārī viss sāk šķist pārlieku sarežģīti, tu neesi vienīgais. 2024. gada beigās Lielbritānijā veikts pētījums rāda, ka salīdzinoši liela daļa (aptuveni 29 %) jaungada apņemšanos saistītas ar finansēm – tērēt mazāk, pelnīt un uzkrāt vairāk, sākt ieguldīt, uzlabot savu finanšu pārvaldību un samazināt parādu slogu. Taču tikai viens no sešiem jeb 17 % aptaujāto apņemšanos izpildīja.

Ja nav skaidras sistēmas, kā mērķi sasniegt, pietiek ar pāris aizņemtām nedēļām, neparedzētiem izdevumiem vai nogurumu, lai process apstātos, un jau februārī rastos sajūta, ka nekas nesanāk. Sistēma nozīmē, ka process strādā arī tajās nedēļās, kad tu nejūties īpaši motivēts.

Piemēram, ja mērķis ir uzkrāt 600 eiro drošības spilvenam līdz 1. jūnijam, sistēma var būt vienkārša: algas dienā automātiski pārskaiti 100 eiro uz krājkontu, reizi nedēļā vienā noteiktā dienā ātri pārskati tēriņus, bet spontānajiem pirkumiem nosaki konkrētu mēneša limitu (piemēram, 50 eiro). Šādi mērķis kļūst par rutīnu, nevis piespiedu lietu, ko pildi vien tad, kad ir motivācija.

Ja krāšana tiek uztverta tikai kā atteikšanās, ilgtermiņā tā var nogurdināt. Lai mērķa izpilde būtu ilgtspējīga, procesam jābūt patīkamam un rezultātam – pamanāmam. Ja ierobežojumi ir pārāk stingri un katrs mēnesis ir tikai par taupīšanu, un dzīvē nav neviena maza, iepriekš ieplānota prieka, bieži vien notiek pretējais: uzkrājums nevis iedrošina, bet rada spriedzi, un tad seko impulsīva atlīdzība ar pārlieku lieliem un neparedzētiem tēriņiem.

Ja uzkrājums tiek sadalīts mazākos, sasniedzamos posmos, progress ir redzamāks, un tas dod papildus motivāciju turpināt. Piemēram, ja tava alga ir 1200 eiro pēc nodokļu nomaksas, vari sākt ar 5 % principu un katru mēnesi automātiski atlikt 60 eiro. Ja redzi, ka tas izdodas bez spriedzes, pēc diviem vai trīs mēnešiem vari šo summu palielināt līdz 8 % (96 eiro) vai 10 % (120 eiro) mēnesī.

Pētījumi rāda – lai ieviestu jaunu paradumu, nepieciešamas vidēji 66 dienas. Tātad, ja 2026. gada 1. janvārī esi sācis pildīt jaungada apņemšanos, piemēram, ik dienu speciāli izveidotā digitālajā tabulā pierakstīt katru tēriņu, teorētiski ap šā gada 7. martu tam vajadzētu kļūt par paradumu.

Tam, ko esi apņēmies, laika gaitā jākļūst par daļu no tava dzīvesveida, jo tad uzkrājumu veidošana vai tēriņu uzskaitīšana vairs nešķitīs kā apgrūtinājums, bet drīzāk kā ikdienas sastāvdaļa.

Efektīvs var būt SMART modelis (specific – konkrēts, measurable – izmērāms, attainable – sasniedzams, relevant – svarīgs, time bound – izpildāms konkrētā laikā). Tas nozīmē, ka mērķis formulēts tā, lai uzreiz ir skaidrs, ko tieši tu vēlies sasniegt, kāpēc un līdz kuram datumam, kā arī – vai tas tev reāli šobrīd ir paveicams.

Šāda pieeja ļaus mērķim būt izmērāmam – noteiktajā datumā varēsi pārliecināties, vai izdevies sasniegt attiecīgo summu. Tātad krāšu vairāk vietā mērķis var skanēt šādi: Līdz 1. jūnijam uzkrāšu 600 eiro drošības spilvenam, katru mēnesi atliekot 100 eiro. Šeit viss ir uzreiz saprotams: summa, mērķis un termiņš.

Vari izvirzīt trīs uzkrājumu kategorijas: drošība (līdzekļi neparedzētiem gadījumiem), attīstība (izglītībai un mājoklim) un prieks (ceļojumiem un izklaidei).

Krājkonts var būt vienkāršs, bet ļoti efektīvs instruments. “Atsevišķs konts rada psiholoģisku barjeru – nauda ir citā vietā, un to ir grūtāk, pašam nemanot, iztērēt spontāni vai citiem nolūkiem. Tas pats par sevi samazina impulsīvos tēriņus, jo starp vēlmi un iztērēšanu parādās papildu solis,” skaidro Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Viņš arī uzsver, ka šāda pieeja uzkrājumu veidošanai ir īpaši izdevīga, jo tā liek naudai pelnīt. Apsverot krājkonta izveidi, būtiski ir salīdzināt kredītiestāžu piedāvātās procentu likmes.

Ja pārskaitījums uzkrājumam notiek automātiski, mērķis vairs nebalstās uz atcerēšanos vai gribasspēku. Tu vienkārši uzbūvē sistēmu, kas strādā tavā labā arī tad, kad esi aizņemts, nogurums ir lielāks vai motivācija – zemāka.

Lai mērķi nepazustu ikdienas skrējienā, noder vienkāršs mēneša pārskats. Tas nav paredzēts, lai sevi sodītu, bet gan atskatītos uz padarīto un pielāgotos. Jautājums nav tikai vai es izpildīju?, bet arī kas šomēnes strādāja un kas nē?.

Ļoti svarīgi ir nepārmest sev, ja mēnesis tomēr nav bijis perfekts. Reizēm neparedzētu izdevumu dēļ progress var būt lēnāks, taču tas nav iemesls visu mest pie malas – tas ir iemesls rast veidus, kā pielāgoties. Iespējams, ir jāmaina līdzekļu apjoms, ko ik mēnesi novirzi uzkrājumam, vai arī nedaudz jāpagarina vēlamais apņemšanās izpildes termiņš.