Ziemassvētku dāvana – cenu līmeņa kritums decembrī

Notikumiem gana bagātais gads inflācijas pasaulē noslēdzies salīdzinoši mierīgi. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis decembrī nedaudz sarucis (-0,1%, salīdzinot ar novembri). Pret decembri 2024. gadā cenas pieaugušas par 3,5%. Attiecīgi pērn inflācija vidēji sasniegusi 3,7% atzīmi, kas ir krietni virs 2024. gadā novērotajiem 1,3%.

Decembrī, papildus ierastajām sezonālajām cenu svārstībām, negaidīti liela nozīme bija tieši akcijām. Ja tās pārtikas produktiem nav nekāds retums un teju katru mēnesi svārsta inflācijas datus, tad alkohola cenu līmeņa kritums par 3,3%, salīdzinājumā ar novembri, ir lielākais novērojumu vēsturē. Salīdzinot ar decembri pērn, alkohols vidēji bija par 4,6% lētāks, spītējot akcīzes kāpumam martā. Šeit jāsecina, ka augustā ieviestie alkohola tirdzniecības ierobežojumi mazumtirgotājiem un ražotājiem visdrīzāk ietekmē pieprasījumu, jo mudinājuši tirgotājus būtiski mazināt cenas.

Jau iepriekš bija skaidrs, ka inflācija 2025. gadā Latvijā nenoturēsies tik zemā līmenī kā 2024. gadā un arī pārsniegs ECB kāroto 2% etalonu. Latvijai, kā ekonomikai, kas vēl tiecas uz ES vidējo līmeni gan IKP, gan atalgojuma ziņā, veselīgas inflācijas apmērs ir ap 3%. Tomēr pērn inflācija bija ne tikai straujāka par eiro zonas mērķi, bet arī straujāka nekā Latvijā ilgtermiņā vidēji vērots (2,7%). Turklāt bažīgas (īpaši zemo ienākumu) mājsaimniecības darīja fakts, ka viens no galvenajiem dzinuļiem bija straujš pārtikas cenu kāpums.

Pērn pārtikas un bezalkoholisko dzērienu inflācija teju visu gadu pārliecinoši noturējās virs 5% atzīmes (2024. gadā ap 2,8%). Kādu daļu no novērotā cenu līmeņa kāpuma varējām skaidrot ar pasaules tirgos notiekošo (piemēram, kafijas straujo cenu kāpumu, cūku mēri Eiropā), citu – ar noturīgo algu izaugsmi un ne tik veiksmīgo pašmāju ražas sezonu. Tomēr vietējo analītiķu uzmanības centrā nonāca ar ekonomiskajiem procesiem neizskaidrojamā inflācijas komponente. Ekonomikas ministrija ar atsevišķiem mazumtirgotājiem parakstīja memorandu ar ambīciju nodrošināt zemo cenu preču grozu veikalos. Nav pietiekami detalizētu datu, lai pilnvērtīgi un viennozīmīgi analizētu memoranda ietekmi. Iespējams, ka būtiskāka ietekme uz pārtikas cenām ilgtermiņā būs pērn vērotajai aktīvākajai rīcībai no Konkurences padomes puses. Prognozējam, ka pārtikas inflācija šogad visdrīzāk būs lēnāka nekā pērn – tirgus apskatnieki prognozē, ka globālās pārtikas cenas varētu mazināties, un arī PVN samazināšana jūlijā atsevišķām pārtikas produktu grupām uz neilgu laiku sniegs mazu veldzi pārtikas un kopējai inflācijai.

Stop krānu grūtāk iedarbināt otrajai būtiskajai kopējā cenu līmeņa pieauguma komponentei – pakalpojumu inflācijai. Galvenais iemesls, bez pārsteigumiem, ir noturīgais algu kāpums. No vienas puses, augošas algas ir laba ziņa, jo tās turpina stiprināt iedzīvotāju pirktspēju, taču no otras – algu kāpums turpina uzturēt augšupvērstu spiedienu uz preču un īpaši – pakalpojumu cenām. Iepriekš dusošais mājsaimniecību patēriņš, plicinājis uzņēmumu peļņas maržas, tāpēc privātajā sektorā algu kāpums turpinās lēnām rimt.

Šī gada pirmajā pusē inflācija, visticamāk, pārsvarā saglabāsies virs 3% atzīmes. PVN samazinājums atsevišķiem pārtikas produktiem un ierastie sezonālie procesi pamazām skaldīs inflācijas aisbergu, ļaujot tai šogad vidēji sasniegt 3,0% un nākamgad noslīdēt vēl nedaudz zemāk.