Ziemassvētku dāvana – cenu līmeņa kritums decembrī

Pērn pārtikas un bezalkoholisko dzērienu inflācija teju visu gadu pārliecinoši noturējās virs 5% atzīmes (2024. gadā ap 2,8%). Kādu daļu no novērotā cenu līmeņa kāpuma varējām skaidrot ar pasaules tirgos notiekošo (piemēram, kafijas straujo cenu kāpumu, cūku mēri Eiropā), citu – ar noturīgo algu izaugsmi un ne tik veiksmīgo pašmāju ražas sezonu. Tomēr vietējo analītiķu uzmanības centrā nonāca ar ekonomiskajiem procesiem neizskaidrojamā inflācijas komponente. Ekonomikas ministrija ar atsevišķiem mazumtirgotājiem parakstīja memorandu ar ambīciju nodrošināt zemo cenu preču grozu veikalos. Nav pietiekami detalizētu datu, lai pilnvērtīgi un viennozīmīgi analizētu memoranda ietekmi. Iespējams, ka būtiskāka ietekme uz pārtikas cenām ilgtermiņā būs pērn vērotajai aktīvākajai rīcībai no Konkurences padomes puses. Prognozējam, ka pārtikas inflācija šogad visdrīzāk būs lēnāka nekā pērn – tirgus apskatnieki prognozē, ka globālās pārtikas cenas varētu mazināties, un arī PVN samazināšana jūlijā atsevišķām pārtikas produktu grupām uz neilgu laiku sniegs mazu veldzi pārtikas un kopējai inflācijai.

Stop krānu grūtāk iedarbināt otrajai būtiskajai kopējā cenu līmeņa pieauguma komponentei – pakalpojumu inflācijai. Galvenais iemesls, bez pārsteigumiem, ir noturīgais algu kāpums. No vienas puses, augošas algas ir laba ziņa, jo tās turpina stiprināt iedzīvotāju pirktspēju, taču no otras – algu kāpums turpina uzturēt augšupvērstu spiedienu uz preču un īpaši – pakalpojumu cenām. Iepriekš dusošais mājsaimniecību patēriņš, plicinājis uzņēmumu peļņas maržas, tāpēc privātajā sektorā algu kāpums turpinās lēnām rimt.

Šī gada pirmajā pusē inflācija, visticamāk, pārsvarā saglabāsies virs 3% atzīmes. PVN samazinājums atsevišķiem pārtikas produktiem un ierastie sezonālie procesi pamazām skaldīs inflācijas aisbergu, ļaujot tai šogad vidēji sasniegt 3,0% un nākamgad noslīdēt vēl nedaudz zemāk.