Mākslīgā intelekta akciju burbulis: drauds vai jaunas ekonomikas sākums?

Jautājums, vai mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumu akcijas šobrīd ir pārvērtētas, ir kļuvis par vienu no visbiežāk apspriestajiem finanšu tirgos. Skeptiķi brīdina par MI akciju burbuļa pazīmēm, optimisti par jaunas ekonomiskās ēras sākumu. Tomēr realitāte ir vienkārša un reizē neērta: skaidru atbildi par to, vai MI nozare atrodas burbulī, iegūsim tikai tad, kad tas būs jau atstājis savas sekas

Bažas par iespējamu MI akciju burbuļa plīšanu atkal nonākušas priekšplānā, īpaši pēc tam, kad ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijas piedzīvoja straujāko kritumu kopš pērnā pavasara tarifu radītā satricinājuma dēļ. Šādas tirgus norises nav tikai īslaicīgas svārstības – MI sektors šobrīd ir cieši savijies ar kopējo tirgus dinamiku un pat nelielas izmaiņas var atstāt ievērojamas sekas. Piemēram, jau šobrīd tā dēvētais lieliskais septiņnieks – Tesla, Apple, Microsoft, Alphabet, Amazon, Meta, NVIDIA – kopā ir kļuvis lielāks nekā Ķīnas ekonomika kopumā. Tas ir signāls, ka MI pārkāpj tehnoloģiju nozares robežas un kļūst par vienu no globālās ekonomikas noskaņojuma mērauklām.

Ja vērtē tikai tehnoloģisko progresu, MI attīstība līdz šim ir bijusi eksponenciāla, un MI akciju kāpums ir pamatots. Pamattehnoloģiju veiktspēja dubultojas ik pēc 6–12 mēnešiem, tādējādi izmaiņas, kas agrāk prasīja desmitiem gadu, tagad notiek tikai dažu gadu laikā. MI nozare tuvākajā nākotnē turpinās veikt pētījumus, vērstus uz nākamās paaudzes, potenciāli efektīvāku algoritmu izveidi, modeļu apmācības procesu pilnveidošanu, kā arī modeļu barošanu ar jauniem datiem, ņemot vērā, ka esošo (tekstuālo) datu apjoms jau ir pilnībā izmantots pašreizējo lielo valodu modeļu apmācībai.

Savukārt ārpus MI nozares ekonomikas sektori turpinās ieviest MI risinājumus savos biznesa modeļos. Pilnīgi iespējams, ka MI vilnis, kas paaugstināja tehnoloģiju sektora uzņēmumu akcijas, nākotnē veicinās arī citu nozaru izaugsmi. Tehnoloģiski MI jau tagad ir funkcionējošs mehānisms, kas būtiski maina uzņēmumu ikdienu. EIBIS 2025 dati liecina, ka Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi visbiežāk sāk ar MI izmantošanu mārketingā, klientu komunikācijā un procesu automatizācijā. Tieši šeit ir arī ātrākais un taustāmākais efekts. Mākslīgo intelektu jau izmanto 38 % Latvijas uzņēmumu, kas ir līdzvērtīgi Eiropas un ASV rādītājiem, attiecīgi 37 % un 36 %.

Tas, ka MI tehnoloģijas strādā, vēl nenozīmē, ka tās nodrošinās ievērojamu peļņu investoriem. Vēsture rāda, ka pat ļoti noderīgas inovācijas reizēm kļūst par investoru vilšanās iemeslu. Piemēram, 19. gadsimta Lielbritānijas dzelzceļu mānija izputināja daudzus ieguldītājus, tomēr atstāja paliekošu nozīmīgu infrastruktūru. Deviņdesmitajos gados optisko kabeļu attīstība sākotnēji piesaistīja pārmērīgu investīciju apjomu, taču vēlāk kļuva par mūsdienu interneta infrastruktūras pamatu. Līdzīgi arī MI gadījumā pastāv risks, ka investori šobrīd finansē cerības ātrāk nekā tās spēj īstenoties tirgū. Daļa tehnoloģiju milžu iegādājas pakalpojumus viens no otra, radot savdabīgu optimisma loku, kamēr reālais galapatērētāju pieprasījums, iespējams, vēl nav sasniedzis patieso tirgus kapacitāti.

Iespējams scenārijs atgādinās dotkom burbuli – interneta uzņēmumu akciju cenu straujo kāpumu 1990. gadu beigās, kas beidzās ar krasu kritumu, investoru vilšanos un īslaicīgu recesiju. Līdzīgi arī MI gadījumā akciju tirgi var ciest kritumu, patēriņš samazināties, uzņēmumu investīcijas palēnināties, un tas var novest pie īslaicīgas, relatīvi vieglas recesijas. Tomēr mēs labi zinām, ka vēsture nevis atkārtojas, bet atskaņojas, tāpēc būtu naivi cerēt uz dotkom burbuļa atkārtošanos. Otrā galējība – gaidas, ka šoreiz viss būs pilnīgi citādāk nekā iepriekš, visticamāk, arī nepiepildīsies.

Ir vērts atcerēties, ka akciju tirgus tomēr nav tas pats, kas reālā ekonomika. Iespējams, ka tehnoloģijas izrādīsies tik efektīvas, ka vispirms tiks ietekmēts darba tirgus, nevis uzņēmumi un to investori. Automatizācija var strauji mainīt darba tirgu, palielināt bezdarbu, apstādināt vai pat samazināt algu kāpumu, liekot daļai darba ņēmēju zaudēt pirktspēju. Rezultātā sabiedrības daļa vairs nebūtu spējīga uzturēt ekonomikas izaugsmi, kas pastarpināti ietekmētu arī tehnoloģiju uzņēmumu finanšu rādītājus. Vienlaikus pastāv arī pozitīva perspektīva. Vēsture rāda, ka darba ražīguma pieaugums ilgtermiņā gandrīz vienmēr paaugstina kopējo dzīves līmeni. MI var kļūt par lielāko produktivitātes lēcienu kopš industrializācijas. Ja sabiedrība, politika un uzņēmumi spēs šo pāreju gudri pārvaldīt un ātri adaptēties, jaunais labklājības un inovāciju laikmets pienāks ātrāk.

Šoreiz tehnoloģijas jau atrodas brieduma stadijā un turpina attīstīties, kas padara precīzas nākotnes prognozes vēl sarežģītākas. Ir pazīmes, kas liecina par cenu pārvērtēšanu, pastāv bažas par komerciālo potenciālu, un vienlaikus eksistē risks, ka MI pārveidos ekonomiku tik strauji, ka sabiedrība nebūs spējīga pielāgoties. Tomēr pastāv arī iespēja, ka mēs šobrīd atrodamies tikai sākumā un novērojam nevis burbuļa piepūšanos, bet jaunas ekonomiskās realitātes veidošanos. Patiesā atbilde kļūs skaidra tikai tad, kad šī revolūcija būs atstājusi savas sekas – labas, sliktas vai kļūstot par jauno normālo.