Gads pasaules finanšu tirgos noslēdzas piesardzīgā optimismā

Gada noslēgumā finanšu tirgos iezīmējās nevienmērīga dinamika, kur akciju tirgi kopumā uzrādīja mērenu pieaugumu, kamēr obligāciju segments piedzīvoja vājāku sniegumu. ASV akciju tirgus palielinājās vien simboliski, savukārt Eiropas un attīstības tirgos kāpums bija izteiktāks.

Globālie finanšu tirgi pagājušo gadu noslēdza ar jauktiem rezultātiem. ASV akciju tirgus uzrādīja pavisam nelielu 0,03 % pieaugumu, savukārt Eiropā akcijas pakāpās par 2,8 %, bet attīstības tirgus akciju vērtība pieauga gandrīz par 3 %. Obligāciju pusē valdīja vājāks sniegums, lielākoties uzrādot negatīvu atdevi kā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tā Eiropā.

ASV valdības obligāciju cenas saruka par 0,5 %, bet Vācijas – par 0,8 %. Arī investīciju reitinga uzņēmumu obligāciju cenas uzrādīja negatīvu atdevi, globāli cenām krītot par 0,3 %, ASV par 0,4 %, bet eirozonā cenas samazinājās par 0,2 %. Tikmēr paaugstināta riska obligāciju segments spēja nodrošināt nelielu pozitīvu rezultātu, kur ASV un eirozonā cenas pieauga par 0,4%. Attīstības tirgu obligāciju cenas tālu neatpalika, pieaugot par 0,3 % decembra griezumā.

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) decembra sanāksmē samazināja bāzes procentu likmi par 25 bāzes punktiem, nosakot mērķa diapazonu 3,5–3,75 %, vienlaikus saglabājot piesardzīgu nostāju attiecībā uz turpmāku monetārās politikas mīkstināšanu. Inflācija turpināja palēnināties, novembrī pieaugot tikai par 2,7 % gada griezumā, kas ir zemākais līmenis kopš 2021. gada sākuma. Darba tirgū parādījās atdzišanas pazīmes, kur bezdarba līmenis pieauga līdz 4,6 %, samazinoties jaunu darbavietu skaitam un palēninoties atalgojuma pieaugumam.

Papildus tam jaunākie ASV uzņēmēju sentimenta rādītāji norāda uz mērenu aktivitātes atvēsināšanos: ražošanas sektoram signalizējot par kontrakciju, kamēr pakalpojumu sektors saglabājas izaugsmes zonā, lai gan impulss ir vājinājies. Kopumā uzņēmēju noskaņojums liecina par piesardzīgāku skatījumu uz 2026. gada sākumu, ņemot vērā augsto procentu likmju ietekmi un nenoteikto pieprasījuma dinamiku.

Eirozonā ekonomiskā izaugsme saglabājas vāja. 2025. gadā IKP pieaugums tiek prognozēts vien aptuveni 1,2 % apmērā, ko kavē rūpniecības sektora pagurums, it sevišķi Vācijā, kā arī nepietiekams pieprasījums. Eiropas Centrālā banka (ECB) decembrī saglabāja procentu likmes nemainīgas, inflācijai saglabājoties nedaudz virs 2 % atzīmes.

Eirozonas biznesa noskaņojums gada nogalē sabremzējās, taču visu aizgājušo gadu pavadīja pozitīvajā zonā. Uzņēmēju noskaņojumu decembrī nomāca gan optimisma samazināšanās pakalpojumu sektorā, gan ražotāju pesimisma pieaugums, ko noteica vājāka pasūtījumu dinamika. Kopumā pozitīvisms šogad lielākoties koncentrējās pakalpojumu sektorā, taču arī eirozonas ražošanas sektora noskaņojums gada laikā būtiski uzlabojās.

Ķīnas ekonomika decembrī turpināja saskarties ar spiedienu, novembra mazumtirdzniecības apjomu un rūpnieciskās ražošanas pieaugums bija zem prognozēm.Ķīnas akciju tirgus atpalika, sarūkot par 1,5 %, ko ietekmēja iekšzemes ekonomiskie izaicinājumi. Vājāki ekonomiskie dati pastiprināja diskusijas par papildu stimulēšanas pasākumiem, savukārt Ķīnas akciju tirgus indekss mēnesi noslēdza ar kritumu.

Pretēji tam Indija izcēlās ar ļoti spēcīgu sniegumu, kur IKP pieauga par 8,2 % gada griezumā, bet inflācija novembrī samazinājās līdz aptuveni 0,7 %, radot reti sastopamu augstas izaugsmes un zemas inflācijas kombināciju. Šādos apstākļos Indijas Centrālā banka decembrī samazināja bāzes procentu likmi, lai atbalstītu izaugsmi. Dienvidkoreja demonstrēja noturību, kur eksports decembrī pieauga par 13,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot rekordaugstu līmeni, pateicoties spēcīgam pusvadītāju pieprasījumam. Vienlaikus inflācija samazinājās līdz 2,3 %, un Korejas Banka saglabāja procentu likmes nemainīgas.