2025. gads finanšu tirgos kā amerikāņu kalniņu brauciens. Cik bedrains būs 2026. gads?

Akciju tirgos 2025. gads izvērtās par paradoksālu pseido amerikāņu kalniņu braucienu, kurš vairāk biedēja, nekā reāli tirgu satricināja. Bijām gatavojušies augstai volatilitātei saistībā ar Rudā gulbja atgriešanos Baltajā namā un dažādiem iespējamiem ģeopolitiskiem satricinājumiem. Tomēr realitātē tirgi izrādījās pārsteidzoši izturīgi, ātri pārvarot vairākus negatīvus impulsus bez paliekošām sekām. Vienīgais patiesi negaidītais fundamentālais notikums bija Trampa aprīļa tarifu atbrīvošanas nedēļa, kas izraisīja īsu paniku, taču akcijas to pārvarēja dažu dienu laikā un turpmākas ziņas par jauniem tarifiem vai to izmaiņām vairs neizraisīja nekādu ievērojamu tirgus reakciju.

Kā visspilgtāko notikumu varētu izcelt ASV akciju tirgus septiņu mēnešu rallija maratonu, kas Nasdaq gadījumā tikai noslēdzās 2025. gada novembrī. Savukārt S&P 500 rallijs turpinās, lai gan indekss novembra mēnesi noslēdza salīdzinoši pieticīgi. Eiropas akcijas 2025. gadu sāka ar spēcīgu augšupeju, bet kopš tā laika tās būtiski atpalikušas no ASV.

Nevar teikt, ka rallijs ASV akcijās bija negaidīts, bet noteikti negaidīti ilgs un intensīvs, nedodot tirgus dalībniekiem nekādas atelpas. Galvenais dzinējspēks joprojām ir mākslīgā intelekta (MI) haips, kas būtiski paaugstināja un turpina uzpūst tehnoloģiju gigantu valuācijas līdz bīstamiem augstumiem. Tas mums nebija pārsteigums, bet cerējām uz objektīvāku tirgu, kas novērtē arī citus sektorus, ne tikai Mag7. Tāpēc joprojām aktuāla ir mūsu iepriekšējā gada tēze, ka ASV indeksi ir ļoti dārgi un investīciju iespējas ir jāmeklē citur (bet arī citur ir savas problēmas un riski).

ASV ekonomika un politika kļuvusi atkarīga no MI cerībām: augstās valuācijas sola nākotnes peļņu no milzīgiem kapitālieguldījumiem, bet realitātē patērētāju noskaņojums (izņemot turīgas mājsaimniecības) saglabājas vājš, inflācijas spiediens joprojām ir jūtams, un darba tirgus vājinās. Tādējādi FRS nesen sāka pazemināt likmes, kā arī uzsāka kvantitatīvās mīkstināšanas ciklu. Vai tas ir krīzes signāls? Mēs tā nedomājam, bet sekojam līdzi situācijai. Likviditāte tirgos ir pietiekama, un tas drīzāk ir preventīvs solis pret recesijas ēnu.

Latvijā 2025. gadā turpinājās fokuss uz obligāciju tirgus attīstību – 11 mēnešos notikušas 34 emisijas, piesaistot EUR 1,49 mljrd., kas jau pārsniedz rekordaugstos 2024. gada rezultātus, kā arī pateicoties ECB likmju samazinājumiem gada griezumā, daudzi emitenti izmantojuši iespējas refinansēt obligācijas. Segments aug strauji, palielinās interese gan no vietējiem investoriem, gan starptautiskiem – redzam to kā Baltijas reģiona nobriešanas pazīmi.

Diemžēl IPO aktivitāte joprojām paliek zema, un tuvākajā laikā aktivitātes pieaugumu negaidām. Aizsardzības izdevumi nesen palielinājās līdz 5% no IKP, kas ģeopolitiskajā kontekstā ir loģiski. Būtiska diskusija vērojama arī par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu iespējamo izmaksu, kur par atskaites punktu kalpos Igaunijas un drīz arī Lietuvas pieredze. Kamēr Igaunijā daļa iedzīvotāju izvēlējās šo naudu novirzīt vietējā kapitāla tirgū, Lietuvas izaicinājums būs nodrošināt, lai šie uzkrājumi strādātu valsts labā. Galvenā prioritāte ir izvairīties no scenārija, kurā šis kapitāls tiek novirzīts īstermiņa patēriņam.

Ko nesīs 2026. gads? – šī gada lielo zēnu prognozes, visticamāk, būs tuvākas realitātei nekā 2024. gada prognozes – šo var izskaidrot ar skaidrākiem makroekonomiskajiem signāliem gada sākumā un analītiķu peļņas pieaugumu gaidām, kas lielākoties sakrita ar uzņēmumu rezultātiem. Skatoties uz 2026. gadu, varam prognozēt paaugstinātu volatilitāti, bet ar potenciāli pozitīvām izmaiņām līdz gada beigām. FRS un ECB, visticamāk, turpinās monetārās politikas mīkstināšanu, kas varētu uzturēt likviditāti, bet ģeopolitika un recesijas riski radīs savus riskus. MI sektors varētu sākt rādīt reālu taustāmu atdevi vai izraisīt korekciju, ja izrādīsies, ka uzņēmumu peļņa neatbilst milzīgiem kapitālieguldījumiem.