Kur pazūd tava nauda?

Nereti tieši mazi un regulāri izdevumi ietekmē mūsu maciņu vairāk, nekā apzināmies, tāpēc to izvērtēšana ir pirmais solis ceļā uz sabalansētāku budžetu.

“Parasti zinām, cik mēnesī maksājam par īri vai hipotekāro kredītu, komunālajiem pakalpojumiem un pārtiku, taču atlikusī summa nereti iztērējas nemanāmi. Visbiežāk tā aizplūst ikdienas ieradumos, ērtībās un automātiskajos maksājumos, kuriem nepievēršam uzmanību. Lai tēriņi kļūtu apzinātāki, vērts regulāri pārskatīt savus izdevumus internetbankā un izvērtēt, kurās kategorijās nauda tiek iztērēta visvairāk, un pieņemt pārdomātākus finanšu lēmumus,” saka bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.

Ieradumiem ir liels spēks, īpaši attiecībā uz naudas tērēšanu. Ikdienā bieži veicam nelielus pirkumus, kas katrs atsevišķi šķiet nenozīmīgs, piemēram, kafija līdzņemšanai. Tā pati par sevi nav dārga, taču, ja to iegādājamies regulāri, mēneša beigās sanāk prāva summa. Turklāt nereti kopā ar kafiju tiek nopirkts arī kāds našķis vai uzkoda. Ir vērts padomāt un parēķināt, cik bieži tas notiek un cik liela summa mēneša laikā tādējādi tiek iztērēta. Šādi mazi, ikdienišķi pirkumi par nelielām summām, kas atkārtojoties dienu no dienas, nemanot pārvēršas būtiskos izdevumos un ietekmē mūsu budžetu vairāk, nekā domājam.

Iespējams, vari pārskatīt arī izdevumus, ko novirzi skaistumkopšanas pakalpojumiem. Un, ja mēdz regulāri papildināt garderobi ar salīdzinoši nelieliem pirkumiem, izvērtē vai tev patiešām vajag kārtējo T-kreklu. Zīmīgi, ka 27 % Latvijas iedzīvotāju uz šīm pozīcijām jau mēģina ietaupīt, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt īpaši izteikta šī tendence ir jauniešu vidū – 41 % vecumā no 18 līdz 29 gadiem izvēlas iegādāties apģērbu ar atlaidi, lietoto apģērbu veikalos vai vienkārši pērk mazāk.

Nauda bieži nemanāmi aizplūst arī dažādos digitālo pakalpojumu abonementos. Lai no tā izvairītos, regulāri pārskati un izvērtē, vai visas abonētās straumēšanas, darba, produktivitātes un failu glabāšanas platformas patiešām lieto. Nereti maksājam par pakalpojumiem, kuri tiek izmantoti reizēm vai nemaz. Tas pats attiecas uz mobilo lietotņu maksas versijām, īpašu uzmanību pievēršot bezmaksas izmēģinājumiem – ja tos laikus neatceļ, tie automātiski kļūst par maksas abonementiem. Katrs atsevišķs abonements var šķist nenozīmīgs, taču to kopējās izmaksas mēneša un gada griezumā var būt būtiskas. Regulāri pārskatot digitālos pakalpojumus, iespējams ne tikai ietaupīt, bet arī apzinātāk izvēlēties to, ko patiesi lieto.

Ikviens no mums ir pelnījis sevi palutināt, taču robeža starp patiesu vajadzību un impulsīvu, neplānotu pirkumu bieži ir ļoti trausla. Iepirkšanās, ko vada emocijas, nevis reāla nepieciešamība, rada papildu riskus budžetam. Tiek pirktas lietas, kas patiesībā nav vajadzīgas un iztērēta nauda, kas varētu tikt novirzīta svarīgākiem mērķiem, piemēram, uzkrājumiem vai neparedzētiem izdevumiem. Ja šādus pirkumus attaisno ar frāzēm “es to esmu pelnījis” vai “tas taču ir lēti”, ir vērts apstāties un padomāt, kādas vajadzības ar tiem patiesībā tiek aizstātas. Apzinoties savus mentālos slazdus, kļūst vieglāk atšķirt īstu vajadzību no mirkļa impulsa, jo ilgtermiņā impulsīva iepirkšanās var būtiski iedragāt finansiālo stabilitāti.

Ikdienas ērtības, pie kurām esam pieraduši, var palielināt izdevumus vairāk, nekā sākumā šķiet. Gatava ēdiena pasūtīšana ar piegādi uz mājām vai biroju, brauciens ar taksometru sliktu laikapstākļu dēļ vai vienkārši tāpēc, ka negribas iet kājām vai izmantot sabiedrisko transportu, šķiet sīkas izvēles, kas atvieglo ikdienu. Taču, ja to darām regulāri, tie kļūst par ieradumiem, par kuriem maksājam. Ilgtermiņā šādi komforta tēriņi var kļūt par nozīmīgu ikmēneša izdevumu daļu. Pārskati tos un pieņem apzinātākus finanšu lēmumus.