Oļegs Andrejevs, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs
Eiropas Centrālā banka (ECB) atkārtoti nolēma saglabāt procentu likmes nemainīgas. 2025. gada laikā noguldījumu likmes kopumā samazinātas par vienu procentpunktu: likme, kas gada sākumā bija 3%, kopš jūnija ir stabila – 2% līmenī.
Galvenie akcenti:
- Likmjustabilitāte:ECB ceturto reizi pēc kārtas saglabāja noguldījumu likmi 2%līmenī. Tirgus diskusijas liecina, ka likmju mazināšanas cikls,visticamāk, ir beidzies.
- Izaugsmesprognozes:Banka prognozē spēcīgāku ekonomikas atlabšanu, ko veicināsiekšējais patēriņš.
- Inflācijasmērķis:Paredzams, ka inflācija vidējā termiņā stabilizēsies tuvu 2%mērķim, lai gan pakalpojumu sektorā joprojām vērojams nelielsspiediens.
ECB paziņojums bija gaidīts un finanšu tirgos pārsteigumus neradīja. Tomēr preses konferencē parādījās jauns tonis: tiek apspriesta iespēja nākotnē paaugstināt likmes, lai gan pamatprognoze paredz stabilitāti visa 2026. gada garumā. Kredītņēmējiem tas nozīmē, ka Euribor turpmāks kritums šajā ciklā nav gaidāms.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Kādu varam prognozēt 2026. gadu?
Ja ģeopolitiskā situācija nepasliktināsies, nākamais gads Latvijai izskatās cerīgs. Prognozes liecina par IKP izaugsmes paātrināšanos un reālo algu pieaugumu. Inflācija stabilizēsies, bet algas turpinās augt, uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju.
Tos, kuri cerēja uz Euribor kritumu, iepriecināt nevar – tas, visticamāk, nenotiks. Vienlaikus, stabilizējoties ECB likmēm, sagaidāms, ka arī termiņnoguldījumu likmes vairs netiks samazinātas. Tomēr, ņemot vērā, ka tās jau šobrīd ir zem inflācijas līmenī Latvijā, tiem, kuri vēlas nodarbināt brīvu naudu, jāmeklē ienesīgāki risinājumi finanšu tirgos.
Globālās tendences investoriem
- MIrealitātes pārbaude:Mākslīgā intelekta infrastruktūra ir koncentrēta dažu lieluuzņēmumu rokās, un to investīciju plāni ietekmē globāloekonomiku. Galvenais jautājums – vai milzīgie ieguldījumi nesīsatbilstošus ieņēmumus? Uzņēmumiem, kas tērējuši miljardus MIinfrastruktūrai, būs jāpierāda, ka tā pelna. Pretējā gadījumāiespējama tehnoloģiju sektora korekcija.
- Diversifikācijasizaicinājums:Tradicionālā riska sadale vairs nedarbojas kā agrāk. Tirguietekmē daži lieli faktori, tāpēc stratēģija “nopirkt visutirgu” (pasīvie indeksi) var nesniegt gaidīto drošību.Investoriem jābūt apzinīgiem un jāmeklē plāns B, iekļaujotcitus aktīvus.
- ASV:Mākslīgais intelekts joprojām ir pievilcīgs temats, taču aruzsvaru uz konkrētiem uzvarētājiem. Prognozes liecina, ka ASVdolārs varētu palikt vājāks pret eiro, kas samazinās ienesīgumuEirozonas investoriem.
- Eiropa:Kamēr ASV akcijas ir dārgas, Eiropa kļūst interesantainvestoriem, kuri meklē izdevīgākas iespējas. Prognozes irpozitīvas: ir plānota būtiska fiskālā stimulēšana(infrastruktūra, aizsardzība), un pēc vairāku gadu stagnācijaskorporatīvā peļņa varētu pieaugt.
- Attīstībastirgi:Emerging Markets (EM) gatavojas turpināt 2025. gada izaugsmestendenci. Vājāks dolārs un peļņas kāpums, īpaši MI unražošanā, rada labvēlīgu vidi investīcijām. Tā kā lieladaļa kapitāla vēl nav atgriezusies šajā sektorā, EM šobrīdpiedāvā vienu no labākajām riska/ienesīguma attiecībāmglobālajos tirgos.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.