Analizējot finanšu sadarbību ģimenēs, dominē modelis, kurā partneri savus ienākumus plāno atsevišķi, bet katrs uzņemas atbildību par noteiktām izdevumu kategorijām – tā rīkojas 44% aptaujāto. Kopīgu budžetu ar vienotiem ienākumiem un izdevumiem uztur 37% mājsaimniecību, savukārt 17% gadījumu gan ienākumi, gan izdevumi tiek pārvaldīti pilnībā atsevišķi.
Interesanti, ka zemāku ienākumu mājsaimniecībās biežāk tiek izvēlēts kopīgs ģimenes budžets. Šāds modelis, pēc iedzīvotāju domām, saistās arī ar mazāku konfliktu risku – vairums pāru ar kopīgu budžetu norāda, ka par naudu strīdas ļoti reti vai gandrīz nekad.
“Lai gan katra ģimene izvēlas sev ērtāko un piemērotāko budžeta plānošanas pieeju, būtiska ir savstarpēja vienošanās un kopīga izpratne gan par ikdienas finanšu jautājumiem, gan ilgtermiņa mērķiem. Vienoti principi palīdz izvairīties no neskaidrībām izdevumu sadalījumā, veicina atklātību un stiprina uzticēšanos, tādējādi veidojot stabilāku pamatu mājsaimniecības ilgtermiņa labklājībai. Tieši tāpēc būtiski mazināt aizspriedumus un veicināt mērķtiecīgas, atklātas sarunas par naudu,” atzīmē Evija Kropa.
Lēmumi par ikdienas tēriņiem visbiežāk tiek pieņemti kopīgi (43%), tomēr 33% gadījumu tie vairāk ir sieviešu pārziņā. Lielāku pirkumu gadījumā dominē kopīga vienošanās – to atzīst 60% respondentu.
Atšķirīgi uzskati un sarunu trūkums – galvenie izaicinājumi
Kā lielākos izaicinājumus finanšu jautājumos iedzīvotāji min atšķirīgus uzskatus par naudas pelnīšanu un tērēšanu (32%), izvairīšanos no sarunām par finansēm (25%) un naudas trūkumu (21%), kas nereti kļūst par spriedzes avotu partnerattiecībās.
Pētījuma dati atklāj, ka visbiežāk jeb 51% gadījumu galvenais pelnītājs ir vīrietis, turpretī vien 17% gadījumu galvenā ienākumu guvēja ģimenē ir sieviete. Trešdaļā jeb 33% mājsaimniecību atzīst, ka abi partneri pelna līdzvērtīgi.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.