Dainis Gašpuitis, AS SEB banka ekonomists
Novembrī, salīdzinot ar oktobri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,3 %. Lielāko ietekmi uz cenu līmeņa samazinājumu veidoja transporta pakalpojumu un pārtikas cenu kritums. Gada inflācija atkāpās līdz 3,8 %, no kuriem 2,45 procentpunktus veido mājsaimniecībām būtiskākās izdevumu pozīcijas – pārtika un mājoklis.
Inflācijas augšupejošais vilnis savā augstākajā punktā noturējās nedaudz ilgāk kā tika gaidīts. Tomēr turpmāk inflācijas temps pamazām palēnināsies. Pārtikas cenu kāpumam ir jāstabilizējas un noteiktos segmentos to varētu nomainīt īslaicīgs cenu samazinājums. FAO pārtikas cenu indekss novembrī sasniedza 125,1 punktu, kas ir par 1,5 punktiem (1,2 %) zemāk nekā oktobrī, kas ir trešais samazinājums pēc kārtas. Kritumu ietekmēja piena produktu, gaļas, cukura un augu eļļu cenu indeksu kritums, kas atsvēra graudu indeksa pieaugumu. Iespējams, ka nelielas cenu korekcijas atsevišķu produktu klāstā viesīs arī pārtikas memorands. Taču kopējo, gan pārtikas cenu līmeni vairāk ietekmēs globālās un citu izmaksu, kā darbaspēka, pieaugums, kas redzamāk turpinās izpausties pakalpojumu cenrāžos. Labvēlīgas tendences vērojamas arī enerģijas cenu dinamikā. Ar jauno gadu inflācijā parādīsies arī nodokļu un tarifu izmaiņu izpausmes. Lai gan pastāv riski, kas inflāciju varētu paātrināt, pašreizējā tendences rāda, ka inflācijas temps palēninās.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.