Šis var būt vien sākums

Tirgus pārcenošana, to sabalansējot ar jauno ekonomikas šķietami reālistiskāko realitāti, visticamāk, pieprasīs vēl kādu laiku. Šajā laikā ziņas no Vašingtonas turpinās svārstīt tirgu un droši vien – daudz. Turklāt nekur nav teikts, ka pat pie kāda akciju cenas atlēciena sliktākais šim tirgum būtu aiz muguras.

Iespējams, varēsim noraudzīties uz to, kā lielākā daļa, ja ne visi, pasaules nozīmīgākie akciju tirgus indeksi oficiāli šajā pavasarī ielido tā saucamajā lāču tirgus teritorijā. Tas nozīmētu, ka to vērtība kopš iepriekšējām augstienēm būtu samazinājusies vismaz par 20%.

Tirgus dalībniekiem ir arī šoka terapija par pašu Trampu. Faktiski līdz pēdējām brīdim bija pārliecība vai vismaz cerība, ka viņam attiecībā uz savu politiku tomēr pamatā ir kāds lielais daudzmaz loģisks māsterplāns, uz kura piepildīšanu viņš savā stilā, lai kāds arī tas būtu, virzās. Jautājumi nu ir par to, vai tur apakšā, neskatoties uz Trampa un viņa komandas publiski pausto pārliecību, vispār ir kaut kas tuvs kādam šādam plānam.

Liela daļa ekonomisti un arī Volstrīta ir šokēta par veidu, kā aprēķināti slavenie Trampa svaigākie tarifi. Tas varbūt ir pat sliktāk par pašiem šiem tarifiem, jo tas grauj ticību visam ASV politikas veidošanas procesam.

Ja neskaita 10% tarifu teju visiem - pat pingvīniem neapdzīvotās salās -, tad tika paņemts kādas valsts tirdzniecības deficīts ar ASV un izdalīts ar kopējo ASV šīs valsts preču importu. Tad iegūtais rezultāts izdalīts ar divi. Tā ir vienkāršota – daudzi pat teiktu, ka labākajā gadījumā vidusskolas līmeņa,- formula, kam ir maza saistība ar to, ar kādiem tarifiem šīs citas valsis apliek ASV preces. Tas pats Tramps bija runājis par līdzvērtīgiem atbildes tarifiem, ko tad daļēji arī gaidīja investori. No sērijas - ja tu manu dīvānu apliec ar 15% tarifu, tad es arī tavu dīvānu aplikšu ar tādu pašu nodokli. Piemēram, Vjetnama tagad ir tikusi pie 45% ASV tarifa, kur tās tarifs ASV precēm ir vien 5%. Daudzas valstis no ASV dabūjušas lielu tarifu, jo tai pārdot lietas, ko vēlas amerikāņi nevis tām pret ASV būtu kāda īpaši nelabvēlīga tirdzniecības politika.

No šī arī sanāk, ka ASV patiešām naidīgās valsis (piemēram, Irāna), kuras ar to teju netirgojās vispār, tikušas pie maza tarifa. Savukārt ASV draugi un sabiedrotie, kuri bieži absolūti loģisku iemeslu iespaidā ar šo valsti tirgojas vairāk, tikuši pie liela tarifa.

Tad nu tagad tai pašai Volstrītai Trampa ziņā līdz ar šo ir sajūta, ka tai no acīm nokritušas tādas kā klapes. Attiecīgi brūk pieņēmumi un cerības par to, ka Trampa kungam ir kādi varbūt beigās jēdzīgi plāni arī attiecībā uz visiem citiem pārējiem pasaulē svarīgajiem jautājumiem.

Attiecībā uz Trampu tajā paša Volstrītā (un ne tikai tur), iespējams, ir vērojama vesels emociju cikla izvirdums: noliegums, dusmas, kapitulācija, depresija un samierināšanās.

Izkūstot vel pietekami vairāk naudai, viens scenārijs ir, ka Trampa revolūcija saēd pati sevi. Tas gan nebūs nekas patīkams pasaules ekonomikai. Tad nu, jā, pie šādas fenomenālas triljonu dolāru sadegšanās krietni skaļāki savā nepatikā kļuvuši Volstrītas līderi. Hedžfonu menedžeris miljardieris Bils Akmans, kas pirms tam aktīvi atbalstījis Trampu, nupat izteicies, ka Trampam vajadzētu paņemt taimautu.“Prezidents zaudē uzņēmumu vadītāju uzticību visā pasaulē. Mēs esam procesā, lai iznīcinātu uzticību savai valstij kā tirdzniecības partnerim, kā vietai, kur veikt uzņēmējdarbību, un kā tirgum, kur ieguldīt kapitālu. Mēs virzāmies uz pašu izraisītu ekonomisku kodolziemu, un mums jāsāk, saķerot ceļgalus, pieplakt pie zemes,” saka B. Akmans norādot, ka šis gluži nav tas, par ko viņi ir balsojuši. Savas balsis paceļ arī citi Volstrītas līderi.

Pēdējā laikā rūk arī ASV dolāra cena. To daži sākuši tulkot kā ticības kritumu ASV ekonomiskajai politikai. Līdz šim bijis ierasts tas, ka ASV dolārs neskaidros brīžos pilda drošā patvēruma lomu. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Šajā krīzes saasinājumā tas tā vairs nebūt nav. Tas ieskicētu fundamentālu daudzus gadus ierasto sakarību maiņu.

Tiek lēsts, ka vidējā un ilgākā termiņā Trampa politika, visticamāk, paātrinās virzību uz reģionalizāciju (pretstatā globalizācijai), un daudzi investēs, lai kļūtu patstāvīgāki. Tam komplektā vajadzētu nākt augstākai inflācijai (iespējams, būtiski). Tas tādēļ, ka viens no globalizācijas labumiem ir pamatā ļoti efektīvas piegādes ķēdes. Tas var būt pagātnē.

Ļoti grūti ir novērtēt paliekošo uzticības kritumu jebkādām ASV institūcijām. Plaukst viedoklis, ka ilgākā termiņā notiekošais nozīmēs, ka kapitāls drīzāk meklēs veidus nevis kā kaut ko būvēt ASV, bet apbūvēties apkārt šai ne pārāk uzticamajai, iespējams, pat mentāli ne pārāk stabilajai zemei.

ASV aktīvi pārējai pasaulei gan ir tāda kā cūciņas krājkase. Savukārt nu dots spēcīgs iegansts šo krājkasīti sasist un labāk vest savas monētās uz mājām, kur tās droši vien noderēs gaidāmajos grūtajos laikos.

Protams, šādos brīžos ļoti daudz runā emocijas. Pēc šāda krituma ASV akciju novērtējumi tuvinās savam vēsturiski vidējam šādam rādītājam. Vismaz pagaidām šo kritumu tāpat var mēģināt uzskatīt vien par pārvērtēta tirgus gaisa nolaišanu.

Atlēcienam var palīdzēt tas, ka Tramps koriģē savu politiku, citas valstis nepadziļina šo tirdzniecības karu un/vai ekonomikai palīgā steidz ASV Federālo rezervju sistēma.

Tomēr, ja šis viss ir fundamentāla uzskatu maiņa par ekonomiku, tad akcijām ir vēl gana daudz, kur krist.

“ Tie investori, kas domā, ka pārējā pasaule nopietnā veidā ASV neatriebsies un, ka Tramps ātri vienosies par jaunām tarifu likmēm, ar akciju cenu līmeni varētu būt apmierinātāki. Bet pat šādiem investoriem vajadzētu uztraukties par ieilgušās ​​nenoteiktības kaitīgo ietekmi uz ekonomiku. Savukārt investoriem, kuri domā, ka notiekošais ekonomiku iesviedīs recesijā, droši vien būtu jārēķinās ar vēl daudz lielāku akciju un obligāciju ienesīguma kritumu,” spriež, piemēram, The Wall Street Journal komentētājs Džeimss Makintošs.

Ja šis akcijām kļūs par smagu lāču tirgu, tad tā zemākais cenu punkts, visticamāk, būs tad, kad investori vispārēji būs kapitulējuši – tiem riebsies pat pat paskatīties uz akciju pusi. WSJ te piebilst, ka mēs, iespējams, vien pārāk nesen esam izkļuvuši no pozitīvā noskaņojuma un mākslīgā intelekta ekstāzes virsotnes. “Kā mēs, iespējams, drīz iemācīsimies no jauna, tirgus nekrīt tikai taisnā līnijā. Bet tas [tāpat] samazinās daudzkārt vairāk, nekā mēs varētu iedomāties,” piebilst cits WSJ komentētājs Spensers Jakabs.

“ Būtība joprojām ir tāda, ka ir grūti saprast, kā situācija var ievērojami uzlaboties, vispirms nepasliktinoties vēl tālāk. Vienmēr izklausās banāli teikt, ka masveida negatīvos notikumos ir arī iespējas. Tomēr tā vienmēr ir taisnība. Šajā paša laikā, ja vien Tramps neveic pilnīgu “U” veida tarifu apgriezienu, būtu arī saprātīgi izmest pēdējo piecu gadu rokasgrāmatu. Šobrīd darbojas citādāki spēki,” savukārt teic Bloomberg finanšu notikumu komentētājs Džons Auters. Viņš uzskata, ka labākā cerība uz šo tarifu atcelšanu joprojām esot politiska. Proti, ja akciju tirgus zaudējumiem un augošajai inflācijai būšot pietiekami negatīva ietekme uz aptauju rezultātiem, un ASV Kongresa Republikāņi sāks iebilst pret tarifiem vai mudinās mazināt nodokļus un regulāciju, situācija varētu kļūt vieglāka.

Leģendārais investors Bendžamins Greiems ir teicis, ka tirgus ir svārsts, kas mūžīgi mainās no nepamatota optimisma, kas padara akcijas pārāk dārgas, uz nepamatotu pesimismu, kas jau tās padara pārāk lētas. Saprātīgais investors savukārt ir reālists, kurš pārdod optimistiem un pērk no pesimistiem.