Neizmantojot noguldījumus, SEB bankas klienti vien potenciāli zaudē ap 45 miljoniem gadā

Teju divas trešdaļas jeb 64% Latvijas iedzīvotāju šobrīd neinvestē nekādos finanšu instrumentos. Turklāt lielākā daļa jeb 82% no viņiem arī turpmāk nav gatavi sākt investēt, liecina SEB bankas veiktā aptauja. Visbiežāk no ieguldīšanas Latvijas iedzīvotājus attur brīvu naudas līdzekļu trūkums, nevēlēšanās riskēt ar investējamiem līdzekļiem, kā arī zināšanu trūkums.

Vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju ir aktīvi investori, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. Tomēr, salīdzinājumā ar pērnā gada rudeni, iedzīvotāju skaits, kuri iegulda savus naudas līdzekļus dažādos finanšu instrumentos, ir palielinājies vien Lietuvā, kamēr Latvijā un Igaunijā esošo investoru skaits ir sarucis.

Tirgus dalībnieki bažījas par to, ka vadzis kaut kad lūzīs. Matemātiski viss ir vienkārši. Kad izdevumi (te būtiska loma procentu likmju kāpumam) aug straujāk par ieņēmumiem (algu kāpums, kam tāds ir, noteikti atpaliek no inflācijas), tad ik pa laikam saskaitot abus rādītājus rezultātu tendence ir negatīva un tas nevar ilgi turpināties bez sekām, jeb izdevumu mazināšanas. Turpinājumā aktuālajās pārdomās dalās Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs.

Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.