Andris Lāriņš par ECB jaunāko lēmumu: Plaisas vadzī?

Vēl no padomju laikiem daudziem no mums ir nosēdusies pārliecība, ka spekulēt ir darīt kaut ko sliktu, bet ko nozīmē spekulēšana finanšu tirgos? Kāpēc spekulēt ir slikti, ja tas nozīmē vien ātru peļņas gūšanu, pareizi izmantojot situāciju?

Skaidrs, ka jebkuri statistikas dati ir vien “vidējā temperatūra slimnīcā”, taču no tiem ir arī savs labums! Reizēm ir vērtīgi ieskatīties, kā rīkojas citi, lai nomierinātu paši sevi ar domu, ka darām labāk vai vismaz – līdzīgi kā pārējie. Aptaujājām banku ekspertus, lai mēģinātu “uzzīmēt” Latvijas investora portretu.

Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. Eiropas Centrālā banka (ECB) nelūdz un nepieņem norādījumus no iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras. Vienlaikus eiro zonas dalībvalstu valdības un citas Eiropas Savienības iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma un viņas šī brīža uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē, kad aug cenas, tiek celtas algas, tēriņus var nemazināt, var turpināt celt cenas un tad atkal jāceļ algas…

Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.