Latvijā darbojas 127 finanšu tehnoloģiju nozares uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 3600 darbiniekus, akumulē apgrozījumu tuvu 400 miljoniem eiro un ik gadu nodokļos valstij samaksā vairāk nekā 91 miljonu eiro.
Nozarei izstrādāts pilotrīks — Latvijas Fintech observatorija, visaptveroša datu bāze par Latvijas fintech uzņēmumiem. Rīks izstrādāts ar mērķi nozares politikas veidotājiem, kā arī augstskolu studentiem, pasniedzējiem un citiem interesentiem nodrošināt neatkarīgu, uz datiem balstītu skatījumu uz nozares attīstību.
“Nozarei jāuzņemas kolektīva atbildība par savu tālāko attīstību. Mēs varam veidot stāstu paši un mācīties no kaimiņiem, taču svarīgi ir balstīties datos, kas atspoguļo reālās tendences un var kalpot kā papildinājums stratēģijai. Ceram, ka observatorija mudinās runāt par nozares attīstību ar faktiem, nevis pieņēmumiem, kā arī iedvesmos nākamo fintech veidotāju paaudzi.” uzsvēra K. Dambe.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis akcentē eksportspējas nozīmi: “Mēs visi gribam, lai Latvijā radīti uzņēmumi ne tikai stiprina vietējo ekonomiku, bet arī kļūst par eksportspējīgām tehnoloģiju kompānijām. Fintech jomā mums ir vairāki spēcīgi spēlētāji, kas pierāda – varam būt konkurētspējīgi starptautiski. Tāpēc svarīgi ir veidot tādu vidi, kas mudina uzņēmumus izvēlēties Latviju par vietu, kur augt un attīstīties reģionā un plašāk, kā arī aktīvi stāstīt par Latviju starptautiski, pievēršot uzmanību potenciālajiem investoriem un sadarbības partneriem. Nozarei ir liels potenciāls, un esam iecerējuši virkni aktivitāšu no savas puses, lai atbalstītu nozari arī turpmāk.”
Raksts turpinās pēc reklāmas
Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver praktisku un atbildīgu pieeju fintech attīstībai: “Latvija var kļūt par nozīmīgu Eiropas fintech centru nevis ambīciju dēļ vien, bet tāpēc, ka pamati jau ir izveidoti — ir talanti, uzņēmēji, stipra finanšu infrastruktūra un publiskā sektora iesaiste un sasniedzamība. Fintech izaugsme prasa ne tikai jaunas idejas, bet arī uzticamu un prognozējamu vidi, kur inovācija attīstās kopsolī ar stabilitāti un skaidriem noteikumiem. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai risinājumi spēj mērogoties un nest reālu pienesumu ekonomikai. Pamati ir gatavi — tagad laiks tos izmantot izaugsmei un nozares uzņēmumu ambīcijas labā.”
Fintech Latvija asociācijas vadītāja Tīna Lūse uzsver, ka Latvija šobrīd ir viena no dinamiskākajām un straujāk augošajām finanšu tehnoloģiju ekosistēmām reģionā. Observatorijas dati to apliecina, taču, pēc T. Lūses teiktā, vissvarīgākais jaunais pavērsiens nav tikai skaitļos. Publiskais sektors nozarei kļuvis par aktīvu partneri — valsts institūcijas iesaistās ne vien regulēšanā, bet arī popularizēšanā, LIAA organizējot nacionālos stendus starptautiskajās izstādēs, palīdzot uzņēmumiem piesaistīt investorus, demonstrēt risinājumus un veidot globālas sadarbības. Ir vieta progresam arī savstarpējā sadarbībā, bet pēdējie gadi, kad vadošie nozares politikas veidotāji un regulators sākuši apzināties nozares potenciālu un ambīcijas, ir vērtējami ar plus zīmi.
Tam ir arī pamats — 2025. gada pirmie rādītāji apliecina nozares briedumu un spēju konkurēt starptautiski. Latvijā piesaistīti būtiski ieguldījumi un emitētas vērienīgas obligācijas, bet uzņēmumi ar Latvijas saknēm paplašinās Āfrikā un citos tirgos, kļūst par bankām un piesaista starptautisku kapitālu.
“Mūsu uzņēmumi nevis seko tendencēm — viņi tās rada. Un tieši tādēļ fintech ir ne tikai industrija, bet stratēģisks Latvijas ekonomikas balsts,” uzsver T. Lūse.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.