Teju puse Latvijas iedzīvotāju cenšas veidot uzkrājumus, taču dara to neefektīvi

Vakar tika publiskoti dati par inflāciju Latvijā pērnā gadā decembrī un visā gadā, tāpēc apkopojām banku ekonomistu komentārus par to, kas tad šajā ziņā gaidāms tālāk un vai šogad inflācija mazināsies.

Laikā, kad hipotekāro kredītu mainīgās likmes strauji pieaug, diemžēl depozītu piedāvājumi no banku puses lielākoties nav gājuši līdzi šādam kāpumam. Neskatoties uz to, ka trīs mēnešu Euribor pārsniedz jau 2.5% gadā (te un turpmāk rakstā dati uz 2023. gada 15. februāri), vidējā depozīta likme, piemēram, lielākajās Latvijas komercbankās aizvien ir vēl ap 1% gadā. Šāds piedāvājums tirgū šobrīd nupat vairs nav konkurētspējīgs jeb citiem vārdiem – ir daudz ienesīgāki veidi, kur ar zemu risku un īsu termiņu ieguldīt brīvos naudas līdzekļus ar mērķi nopelnīt. Par tiem plašāk Jura Grišina, Capitalia vadītāja sagatavotajā rakstā.

Cenu kāpums Latvijā turpinās, un inflācija Latvijā jau otro mēnesī pēc kārtas ir pārsniegusi 20%, savukārt līdz šī gada nogalei inflācija Latvijā varētu sasniegt 25% un gada vidējā inflācija šogad būs ap 17%, norāda Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?