Februārī gada inflācija eirozonā saskaņā ar provizoriskiem datiem samazinājās līdz 8.5% salīdzinājumā ar 8.6% līmeni janvārī. Tomēr pamata inflācija ir paātrinājusies.
Šis ir ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad patēriņa cenu pieaugums palēninās, taču tas nenotiek tik strauji, kā gaidīts. Bloomberg aptaujātie ekonomisti iepriekš prognozēja 8.3% februāra gada inflācijas līmeni.
Lielākā daļa Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu savā pēdējā sanāksmē vienojās palēnināt ASV centrālās bankas procentu likmju paaugstināšanas tempu līdz ceturtdaļai procentpunkta. Tas gan nenozīmē, ka procentu likmju paaugstināšana tiks pārtraukta, kamēr inflācija nebūs atgriezusies 2% līmenī.
Ja pati ekonomika nepiezemēsies, tad to tai piespiedīs darīt centrālās bankas. Februāra otrā puse pasaules lielākajos akciju tirgos izvērtās visai neomulīga. ASV akciju cena pēc varenā gada sākuma sašķobās.
Investori baidās, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstinās procentu likmes līdz visu laiku augstākajam līmenim, jo inflācija nav nemaz tik viegli savaldāma, liecina ekonomikas rādītāji.
Jautājums par optimālo aktīvu alokāciju ir nemitīgs izaicinājums ikvienam investoram un uz to nav vienkāršas un viennozīmīgas atbildes. Tomēr vēsturisko datu analīze sniedz labu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas ietvaru, ļaujot izvērtēt, kā dažādas aktīvu klases uzvedušās mainīgos makroekonomiskajos apstākļos, un tādā veidā pamatot sava portfeļa veidošanas stratēģiju.