OECD samazinājusi globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2023. gadam

Cenu kritumu pirkšana šogad daudziem varētu būt izrādījusies visai sāpīga padarīšana. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) ziņo, ka šis gads šādai “Buying the Dip” stratēģijai ir pats sliktākais beidzamajos teju 100 gados jeb kopš 1930. gadiem, kad ASV sevi bija pieteikusi, iespējams, visu krīžu krīze jeb Lielā depresija.

Šis septembris, šķiet, būs vien apstiprinājums jau tā sliktajai šī mēneša reputācijai finanšu tirgū. Parasti mēdz būt tā, ka septembrī akciju tirgi sagurst. Attiecīgi arī šā gada šis mēnesis šajā ziņā nav bijis izņēmums. Visai iespējams ir tas, ka pie šādiem krituma tempiem drīz var tikt testēti arī vasaras sākuma akciju cenu zemākie punkti.

ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu "lipīgo" inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2.25%/2.50% uz 3.00%/3.25% koridoru. Savās pārdomās par aktuākajiem notikumiem dalās Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?