FRS ir neatlaidīgi, jūlija sanāksmes iznākums joprojām ir neskaidrs

Pagājušajā mēnesī ASV Centrālā banka paziņoja par savu lielāko procentu likmju paaugstināšanu gandrīz 30 gadu laikā, jo pastāv bažas, ka galvenais cenu spiediens uz ekonomiku nemazināsies.

Federālās atklātās tirgus komitejas locekļi paaugstināja aizņēmuma likmi par 3/4 procentpunktiem un paziņoja, ka jūlijā ir iespējams vēl viens līdzīgs kāpums, jo dati liecina, ka gada inflācija maijā sasniedza 8.6%. Tas ir augstākais rādītājs vairāk nekā 40 gadu laikā.

Komitejas locekļi ir nobažījušies, ka nekas neliecina par inflācijas lejupslīdi, savukārt ir pazīmes, ka inflācija būs noturīgāka nekā tika paredzēts, tā teikts protokolā.

Tāpat protokolā skaidrots, ka vismaz līdz gada beigām ASV Centrālās bankas amatpersonas negrasās atteikties no centieniem mazināt ietekmi uz ekonomiku.

Augstajām pārtikas, enerģijas, mājokļu un citu preču cenām krītot uz ASV mājsaimniecību pleciem, šādi soļi ir nepieciešami. Tādā veidā tiks atjaunota cenu stabilitāte. Tomēr joprojām pastāv risks, ka inflācija turpinās augt apstākļu dēļ, kuri saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un COVID-19 uzliesmojumu Ķīnā. Šie faktori, visticamāk, turpinās palielināt cenu spiedienu, teikts ziņojumā. Amatpersonas atzina, ka var būt nepieciešama turpmākā monetārās politikas stingrība, ja saglabāsies paaugstināts inflācijas spiediens.

Kopumā komitejas jūnija sanāksmes kopsavilkums apstiprināja, ka FRS stingri apņēmās pretoties inflācijas spiedienam, pat ja tas nozīmē ekonomikas palēnināšanos. ”Svarīgi atcerēties, ka kopsavilkums tika veikts jūnija sanāksmē, un kopš tā laika ir būtiski pieaugušas bailes no recesijas,” norāda Saxo Bank stratēģi. Viņuprāt, tas nozīmē, ka diskusijas par nākamo soli – vai tie būs 50 vai 75 bāzes punkti – vēl nav beigušās, bet uzmanība tiek vērsta turpmākai likmju paaugstināšanas trajektorijai. Viņi norāda, ka šobrīd svarīgākais ir aplūkot šīs nedēļas darba tirgus datus un patēriņa cenu indeksu (PCI), kas tiks publiskots nākamnedēļ. Tomēr ekonomisti atzīmē, ka jaunākie dati un aptaujas liecina, cenu spiediens, pieprasījums pēc mājokļiem un pat darba vietu skaits karstajā ASV darba tirgū samazinās.

Naftas cenas pēdējo divu dienu laikā ir kritušās, gan Brent, gan WTI pirmo reizi aptuveni divu mēnešu laikā noslīdēja zem 100 dolāriem par barelu.

“Notikumi kopš jūnija lēmuma – intensīvas runas par recesiju, patērētāju pieprasījuma samazināšanās, naftas cenu kritums un zemākas inflācijas gaidas nozīmē, ka komiteja šomēnes, visticamāk, paaugstinās procentu likmes par 50 bāzes punktiem, nevis veiks vēl vienu lielu soli,“ raksta Bloomberg Economics.

Pēc jūnija sanāksmes FRS priekšsēdētājs Džeroms Pauels (Jerome Powell) sacīja, ka šāds likmju paaugstinājums ir nepieciešams, lai samazinātu inflāciju, taču uzsvēra, ka ASV Centrālās bankas mērķis ir paveikt šo uzdevumu, nekaitējot iekšzemes ekonomikai.