Īpaši zemas inflācijas laikmets, kādu esam redzējuši pēdējā desmitgadē, neatgriezīsies, trešdien centrālās bankas forumā sacīja Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde.

- Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda
- Foto: Scanpix/REUTERS/Yuri Gripas
Lagarda Centrālo banku forumā Portugālē runāja interviju panelī ar Džeromu Pauelu (Jerome Powell), Endrjū Beiliju (Andrew Bailey) un Agustinu Kārstensu (Agustin Carstens).
Lagarda piebilda, ka centrālajām bankām ir daudz būtiskāk jāpielāgo sava politika, lai apmierinātu cerības uz augstāku cenu pieaugumu.
Cenu pieaugums, kas eirozonas valstīs jau pārsniedzis 8%, turpinās pieaugt līdz rudens sākumam, pēc tam palēnināsies. Saskaņā ar analītiķu prognozēm pieaugums saglabāsies virs Eiropas Centrālās bankas 2% inflācijas mērķim vēl līdz 2024. gada beigām, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Eiropas Centrālā banka ir solījusi jūlijā paaugstināt procentu likmi par 25 bāzes punktiem, kas būtu pirmais likmju paaugstinājums pēdējo 11 gadu laikā. Pēc jūlija kāpuma septembrī gaidāms potenciāli lielāks procentu likmju paaugstinājums, lai ar procentu likmju paaugstināšanas atbalstu varētu nomākt augsto inflāciju.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Eiropas Centrālā banka (ECB), kas ir lēnāk reaģējošā no pasaules lielākajām centrālajām bankām, tiecas uz monetārās politikas normalizāciju, taču finanšu tirgi jau gaida, kad varēs darboties ar 50 bāzes punktu soļiem, kas mazinās inflāciju.
Eiropas Centrālā banka (ECB) sasaukusi Padomes ārkārtas sēdi, lai analizētu neseno obligāciju tirgus kāpumu un tā ietekmi uz finanšu tirgiem, vēsta Financial Times.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) ceturtdien eirozonas finanšu ministriem sacījusi, ka ECB vēlas sākt ierobežot eirozonas valdību obligāciju procentu starpības.
7.jūnijā aizvadīsim jau ceturto Investoru Festivālu. Šis ir mans, Kaspara Peisenieka, uzaicinājums piedalīties.