Monetārās politikas vide ir mainījusies
Tuvojas paredzamais procentu likmju paaugstināšanas datums, tāpēc arvien svarīgāk būs saprast, kas mūs sagaida un cik sarežģītā būs vide, ar kuru saskarsies eirozonas monetārā politika.
Gatavojoties pandēmijai, eirozonas ekonomikā bija ilgs zemas inflācijas periods. Kopējā inflācija kopš 2012. gada bija vidēji 1.1%, un pamatinflācija bija tikai 1%. Inflācija 2022. gadā tika prognozēta tikai 1.6% apmērā.
Pēc Lagardas domām, šo zemo inflāciju izraisīja sarežģīti faktori, kas atspoguļoja pastāvīgā pieprasījuma vājumu, strukturālo spēku kombināciju un slīdošās inflācijas gaidas.
Mainītos apstākļus, ar kuriem saskaras monetārā politika, ir ietekmējuši trīs satricinājumi: izejvielu un pārtikas cenu kāpums, rekordaugsta rūpniecības preču inflācija un ekonomikas atveseļošanās pasākumi pēc pandēmijas.
Šī kombinācija ir atspoguļota plašākā un ilgāka termiņa inflācijas spiedienā. Pamatinflācija aprīlī pieauga līdz 3.5%.
Saskaņā ar Lagardas teikto, paredzams, ka ECB jūlija sanāksmē paaugstinās procentu likmes atbilstoši pašreizējai perspektīvai, lai varētu izkļūt no negatīvajām procentu likmēm.
Pēc Lagardas domām, nākamais normalizācijas solis būtu tāds, ka jāvadās pēc izmaiņām vidēja termiņa inflācijas perspektīvā. Ja sagaidāms, ka inflācija vidējā termiņā stabilizēsies 2% līmenī, ir piemērota turpmāka pakāpeniska procentu likmju normalizēšana uz neitrālu procentu likmi.