- OMX Baltic−0,23%317,14
- OMX Riga−0,13%961,23
- OMX Tallinn−0,13%2 196,41
- OMX Vilnius−0,21%1 503,57
- S&P 500−0,75%7 706,03
- DOW 300,00%51 511,59
- Nasdaq −1,13%26 936,04
- FTSE 1000,09%10 715,21
- Nikkei 2250,76%65 513,99
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,88
- GBP/EUR0,00%1,16
- EUR/RUB0,00%96,65
- OMX Baltic−0,23%317,14
- OMX Riga−0,13%961,23
- OMX Tallinn−0,13%2 196,41
- OMX Vilnius−0,21%1 503,57
- S&P 500−0,75%7 706,03
- DOW 300,00%51 511,59
- Nasdaq −1,13%26 936,04
- FTSE 1000,09%10 715,21
- Nikkei 2250,76%65 513,99
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,88
- GBP/EUR0,00%1,16
- EUR/RUB0,00%96,65
ECB gatavo vēsturisku procentu likmes lēmumu: pārtrauksim neto aktīvu iegādi un paaugstināsim procentu likmes
Vide, ar kuru šodien saskaras monetārā politika, ir būtiski mainījusies kopš pandēmijas. Šajā periodā izmantotie līdzekļi bija paredzēti, lai cīnītos pret pastāvīgi zemo inflāciju, un tie vairs nav aktuāli.
Kā norāda Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde), nākamais solis procentu likmju normalizēšanā būs turpmāki norādījumi par neto aktīvu iegādes beigām trešā ceturkšņa sākumā un par procentu likmju paaugstināšanu. Pēc Lagardas domām, pašreizējā perspektīva, visticamāk, atstās negatīvas procentu likmes līdz trešā ceturkšņa beigām.
Lagarda ECB tīmekļa ierakstā sacīja: "Kopš pagājušā gada decembra ECB ir uzsākusi politikas normalizācijas ceļojumu. Ja mēs redzam, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas 2% līmenī, ir piemērota turpmāka pakāpeniska procentu likmju normalizēšana uz neitrālu procentu likmi," sacīja Lagarda. Viņaprāt, šādas politikas korekcijas temps un laiks būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies apkārtējā ekonomiskā situācija un kā attīstīsies vidēja termiņa inflācijas perspektīva.
"Beidzot mums ir viena svarīga mūsu politikas vadlīnija: vidējā termiņā sasniegt 2% inflāciju. Un mēs veiksim visus nepieciešamos soļus, lai to paveiktu," skaidro Lagarda.
Monetārās politikas vide ir mainījusies
Tuvojas paredzamais procentu likmju paaugstināšanas datums, tāpēc arvien svarīgāk būs saprast, kas mūs sagaida un cik sarežģītā būs vide, ar kuru saskarsies eirozonas monetārā politika.
Gatavojoties pandēmijai, eirozonas ekonomikā bija ilgs zemas inflācijas periods. Kopējā inflācija kopš 2012. gada bija vidēji 1.1%, un pamatinflācija bija tikai 1%. Inflācija 2022. gadā tika prognozēta tikai 1.6% apmērā.
Pēc Lagardas domām, šo zemo inflāciju izraisīja sarežģīti faktori, kas atspoguļoja pastāvīgā pieprasījuma vājumu, strukturālo spēku kombināciju un slīdošās inflācijas gaidas.
Mainītos apstākļus, ar kuriem saskaras monetārā politika, ir ietekmējuši trīs satricinājumi: izejvielu un pārtikas cenu kāpums, rekordaugsta rūpniecības preču inflācija un ekonomikas atveseļošanās pasākumi pēc pandēmijas.
Šī kombinācija ir atspoguļota plašākā un ilgāka termiņa inflācijas spiedienā. Pamatinflācija aprīlī pieauga līdz 3.5%.
Saskaņā ar Lagardas teikto, paredzams, ka ECB jūlija sanāksmē paaugstinās procentu likmes atbilstoši pašreizējai perspektīvai, lai varētu izkļūt no negatīvajām procentu likmēm.
Pēc Lagardas domām, nākamais normalizācijas solis būtu tāds, ka jāvadās pēc izmaiņām vidēja termiņa inflācijas perspektīvā. Ja sagaidāms, ka inflācija vidējā termiņā stabilizēsies 2% līmenī, ir piemērota turpmāka pakāpeniska procentu likmju normalizēšana uz neitrālu procentu likmi.
Saistītie raksti
Strauji pieaugot inflācijai eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) jau jūlijā varētu paaugstināt procentu likmes, kas šobrīd ir vēsturiski zemā līmenī, trešdien paziņoja ECB vadītāja Kristīne Lagarda (Christine Lagarde).
Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis Fabio Panetta teicis, ka Eirozonas ekonomiskā paplašināšanās šobrīd ir gandrīz apstājusies un turpina saskarties ar augstākām izmaksām laikā, kad ECB un dalībvalstis cenšas ierobežot rekordlielo inflāciju.
Pieaugošais inflācijas spiediens un Covid-19 “pārkarsētais” preču un resursu pieprasījums Eiropas Centrālajai bankai (ECB) licis mainīt savu darbību kursu – stingrākas monetārās politikas virzienā. Bet vai akciju tirgus un nekustamā īpašuma sektors ir tam gatavs?
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.
Pašlaik aktuāls
Visvairāk lasīts
4
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
