• Atpakaļ
  • menu
  • Meklēt
  • Ieiet portālā
  • Dalīties ar rakstu:

    ECB gatavo vēsturisku procentu likmes lēmumu: pārtrauksim neto aktīvu iegādi un paaugstināsim procentu likmes

    Foto: Reuters/Scanpix

    Vide, ar kuru šodien saskaras monetārā politika, ir būtiski mainījusies kopš pandēmijas. Šajā periodā izmantotie līdzekļi bija paredzēti, lai cīnītos pret pastāvīgi zemo inflāciju, un tie vairs nav aktuāli.

    Kā norāda Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde), nākamais solis procentu likmju normalizēšanā būs turpmāki norādījumi par neto aktīvu iegādes beigām trešā ceturkšņa sākumā un par procentu likmju paaugstināšanu. Pēc Lagardas domām, pašreizējā perspektīva, visticamāk, atstās negatīvas procentu likmes līdz trešā ceturkšņa beigām.
    Lagarda ECB tīmekļa ierakstā sacīja: "Kopš pagājušā gada decembra ECB ir uzsākusi politikas normalizācijas ceļojumu. Ja mēs redzam, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas 2% līmenī, ir piemērota turpmāka pakāpeniska procentu likmju normalizēšana uz neitrālu procentu likmi," sacīja Lagarda. Viņaprāt, šādas politikas korekcijas temps un laiks būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies apkārtējā ekonomiskā situācija un kā attīstīsies vidēja termiņa inflācijas perspektīva.
    "Beidzot mums ir viena svarīga mūsu politikas vadlīnija: vidējā termiņā sasniegt 2% inflāciju. Un mēs veiksim visus nepieciešamos soļus, lai to paveiktu," skaidro Lagarda.
    Monetārās politikas vide ir mainījusies
    Tuvojas paredzamais procentu likmju paaugstināšanas datums, tāpēc arvien svarīgāk būs saprast, kas mūs sagaida un cik sarežģītā būs vide, ar kuru saskarsies eirozonas monetārā politika.
    Gatavojoties pandēmijai, eirozonas ekonomikā bija ilgs zemas inflācijas periods. Kopējā inflācija kopš 2012. gada bija vidēji 1.1%, un pamatinflācija bija tikai 1%. Inflācija 2022. gadā tika prognozēta tikai 1.6% apmērā.
    Pēc Lagardas domām, šo zemo inflāciju izraisīja sarežģīti faktori, kas atspoguļoja pastāvīgā pieprasījuma vājumu, strukturālo spēku kombināciju un slīdošās inflācijas gaidas.
    Mainītos apstākļus, ar kuriem saskaras monetārā politika, ir ietekmējuši trīs satricinājumi: izejvielu un pārtikas cenu kāpums, rekordaugsta rūpniecības preču inflācija un ekonomikas atveseļošanās pasākumi pēc pandēmijas.
    Šī kombinācija ir atspoguļota plašākā un ilgāka termiņa inflācijas spiedienā. Pamatinflācija aprīlī pieauga līdz 3.5%.
    Saskaņā ar Lagardas teikto, paredzams, ka ECB jūlija sanāksmē paaugstinās procentu likmes atbilstoši pašreizējai perspektīvai, lai varētu izkļūt no negatīvajām procentu likmēm.
    Pēc Lagardas domām, nākamais normalizācijas solis būtu tāds, ka jāvadās pēc izmaiņām vidēja termiņa inflācijas perspektīvā. Ja sagaidāms, ka inflācija vidējā termiņā stabilizēsies 2% līmenī, ir piemērota turpmāka pakāpeniska procentu likmju normalizēšana uz neitrālu procentu likmi.
Saistītie raksti

Investors Andris ir Investoru kluba izdomāta persona. Viņa rīcībā ir 25 000 eiro reālas naudas, ko Andris sāk ieguldīt akciju tirgos 2021. gada novembrī. Andra investīciju lēmumus pieņem Investoru Kluba redakcija.

FinansuSignet
Investore Andris
MintosNasdaqEstateguru
Investoru Kluba partneri
Birža
  • Rīgas birža
  • Tallinas birža
  • Viļņas birža
Lejupielādē datus
Lejupielādē datus
Lejupielādē datus
Lejupielādē datus
Lejupielādē datus
Lejupielādē datus

Cenas tiek parādītas ar 15 minūšu nokavēšanos. Salīdzinājums ar iepriekšējo dienu sākas 10.15 tirdzniecības dienas rītā.