Vācijas centrālā banka: IKP varētu samazināties par 2%

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība aprīļa monetārās politikas sapulcē 14. aprīlī nolēma nemainīt eiro procentu likmes un apstiprināja aktīvu pirkšanas programmas pakāpenisku samazināšanu. Kāda būs šī lēmuma ietekme un iespējamie tālākie soļi komentē Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs.

Pēdējo divu gadu laikā, kad pasaule bija pandēmijas ieskauta, liela daļa valstu īstenoja budžeta un monetārās politikas atbalsta pasākumus, mazinot negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību. Tā rezultātā auga inflācijas rādītāji un valstu parādi. Šogad, kad likās, ka būs vērojama tautsaimniecības atveseļošanās, saskaramies ar kara situāciju un sankcijām, kas, nenoliedzami, veicina vēl straujāku inflācijas augšupeju, kā arī vispārēju nenoteiktību.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?