Anglijas banka nupat kļuvusi par pirmo no “lielajām” centrālajām bankām, kas, reaģējot uz inflācijas skrējienu arvien augstāk, palielinājusi savas procentu likmes.

- Anglijas Bankas ēka.
- Foto: Scanpix
Proti, mārciņas refinansēšanas likmi Anglijas Banka paaugstinājusi no 0,1% līdz 0,25%. Gada inflācija novembrī Apvienotajā Karatistē sasniedza 5,1%. Vēl septembrī inflācija tur atradās pie 3,1% atzīmes.
Nupat arī ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) devusi visai skaidrus mājienus par to, ka šīs iestādes cīņa ar inflāciju būs izšķirošāka. Acīmredzami FRS nu saredz, ka augsto inflāciju tā vairs ignorēt nevar atļauties, un riski no kādas nerīkošanās ir lielāki. Rezultātā no FRS nākamgad nu tiek gaidīts, ka šī iestāde dolāru refinansēšanas likmi paaugstinās trīs reizes. Tāpat jau 2022. gada pavasarī var tikt noslēgta tās dolāru drukāšanas programma.
Pagaidām krietni piesardzīgāka, runājot par stimulu ēras beigām, ir Eiropas Centrālā banka. Eirozonā inflācija novembrī sasniedza 4,9%.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Pēdējo sešu mēnešu notikumus akciju tirgos varētu raksturot kā izbraucienu amerikāņu kalniņos, kur pārmērīgs investoru optimisms mijas ar bažām un bailēm. Nozīmīga ietekme šādam investoru noskaņojumam bijusi Donaldam Trampam un viņa jaunās administrācijas lēmumiem, kas pamatīgi sašūpojuši diplomātiskās saites, globālo ekonomiku un līdz šim vispārpieņemto lietu kārtību. Turklāt četru gadu prezidentūras termiņš ir tikai pašā starta taisnē. Tāpēc pamatots ir investoru jautājums, tostarp Latvijā - kur šobrīd investēt ir mazākais risks un lielākās peļņas iespējas?