Ražošana ir stipra, bet pakalpojumu liktenis neskaidrs

Inženierijas pilnā aina datos nav redzama, bet divām lielākajām nozarēm pusgadā ir +18,9 % (metālapstrāde) un +15 % (elektronika). Jūnija skaitļi ir diezgan līdzīgi. Pusgadā plusos šajā laikā ir arī pārējās jomas, par kurām ir dati: elektrotehnika (+3,4 %), iekārtu ražošana (+8,3 %) un autobūve (0,3 %). Diez vai šajā laikā krīzē ir nonākusi dronu industrija, kas ir kļuvusi par dominējošo citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē, kuras dati nav redzami. Ar metāliem saistītajās jomās šobrīd gandrīz viss ir labi, tās atbalsta bruņošanās un datu centru būvēšanas sacensības, patēriņa elektronikas noliktavu tukšums, ES fondu cikls. Lielākais nelabvēlīgais faktors ir Eiropas autobūves krīze, tāpēc arī auto detaļu ražotājiem mūsu valstī klājas ne gluži tik labi, turklāt īstermiņa tendence ir izteikti lejupvērsta.

Pārtikas stāsts ir mēreni, taču ļoti noturīgi iepriecinošs. Te veiksme spēlē mazu lomu, kāpumu pusgadā par 5,9 % un jūnijā par 5,7 % nodrošina investīcijas un darbs jaudu palielināšanā un tirgu iekarošanā. Zivju pārstrādes runasvīri tāpēc var lepoties, ka pircēji šobrīd vēlas pirkt vairāk, nekā viņi spēj saražot.

Ar rūpniecības lielāko nozari kokapstrādi ir sarežģītāk, to veido ļoti kontrastējoši stāsti. Šobrīd lieliski klājas enerģijas produktu ražotājiem, pilnā sparā ir kārtējā granulu pirkšanas kampaņa. Plātņu (saplāksnis, finieris, skaidu plātnes, OSB, fibrolīts) ražotāju apgrozījumus vairo lielās investīcijas, cenu līmeni finierim un saplāksnim palīdz uzturēt Krievijas un BY izslēgšana no Eiropas tirgus. Taču joprojām vislielākajā segmentā jeb zāģmateriālu ražošanā noieta tirgus jau vairākus gadus ir vismaz vidēji stipru ciešanu zona, un šogad situācija ir drīzāk pasliktinājusies. Šī nozare ir atkarīga no celtniecības, kas savukārt lielā mērā ir atkarīga no finansējuma izmaksām. Brīvos resursus pasaules finanšu tirgos izsūc valdību milzīgie deficīti un ar mākslīgo intelektu saistītais investīciju bums. Diemžēl datu centru būvniecībā koksni neizmanto, bet koksni patērējošajai maza mēroga būvniecībai resursu

paliek mazāk – gan naudas, gan kvalificēta darbaspēka, gan metāla un tehnikas, kuru izmanto visās celtniecības jomās. Kokzāģētavu saimniecību šobrīd palīdz uzturēt augstas cenas zāģēšanas blakusproduktiem, par ko rūpējas enerģētika.

Mazāko nozaru datos ir divas spilgtas detaļas, kas priecē acis, pat, ja nespēj radikāli ietekmēt kopējo ražošanas apjomu. Jau otro mēnesi pēc kārtas citā realitātē pārcēlusies tekstilrūpniecība, šoreiz gada griezumā augot par 122 %. Būtu interesanti saņemt no CSP skaidrojumu par iemesliem. Par 52,2 % jūnijā augusi ķīmiskā rūpniecība, kur tas parasti notiek divu liela apjoma, bet ne tik lielas pievienotās vērtības produktu dēļ – spirts un biodegviela.

Ja ražošanā, tātad arī Latvijā ražotu preču eksportā situācija kopumā ir diezgan laba, tad pakalpojumu eksportā aina ir pasliktinājusies. Divos pēdējos mēnešos, par kuriem ir Latvijas Bankas dati – aprīlī un maijā -, pakalpojumu eksports bija mazāks nekā pirms gada. Kategorijā, kuru pamatā veido t.s. balto apkaklīšu pakalpojumi, apjomi ļoti līdzīgi pērnajam gadam, bet transporta pakalpojumos un tūrismā aina ir nelabvēlīga.

Taču ja vēlamies patiešām pilnu ainu, jāņem vērā, ka šo eksportu radošo nozaru datos, ko savukārt publicē CSP, ir būtiska nianse. Tie apstiprina transporta un tūrisma vārguļošanu, bet augstas pievienotās vērtības pakalpojumos notiekošais izskatās ļoti labi. Informācijas un sakaru pakalpojumos reālā apgrozījuma kāpums 2. ceturksnī gada griezumā varētu būt ap 10 % (vēl nav jūnija datu), bet komercpakalpojumos ap 6 %. Varbūt tas tāpēc, ka salīdzinoši labvēlīgs ir iekšējais tirgus, daļēji pateicoties valsts pasūtījumiem. Varbūt pakalpojumu eksporta datos kaut kas vienkārši “tā gadījās”.