Vasara liek vairāk tērēt un biežāk aiztikt uzkrājumus

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju norāda, ka vasarā viņu izdevumi pieaug, jo viņi vairāk ceļo un atpūšas. Vēl 17% biežāk apmeklē koncertus, festivālus un citus pasākumus, 16% vairāk ēd ārpus mājām, bet 13% atzīst, ka vasarā biežāk ļaujas spontāniem pirkumiem. Vienlaikus gandrīz trešdaļa norāda, ka vasaras sezona viņu finanšu paradumus būtiski neietekmē.

Sievietes vasaras vilinājumiem pakļaujas nedaudz biežāk nekā vīrieši. Viņas biežāk tērē naudu ceļojumiem, pasākumiem un ēšanai ārpus mājām, kā arī biežāk atzīst, ka ļaujas spontāniem pirkumiem. Tikmēr vīrieši biežāk norāda, ka vasaras sezona viņu finanšu paradumus būtiski nemaina.

"Vasara tradicionāli ir laiks, kad cilvēki vairāk laika pavada ārpus mājām un vairāk iegulda pieredzēs – ceļojumos, pasākumos, tikšanās reizēs ar draugiem un citās aktivitātēs. Atsevišķi pirkumi bieži vien nešķiet lieli, tomēr mēneša griezumā tie var veidot būtisku papildu slogu budžetam. Tāpēc nav pārsteigums, ka tieši šajā laikā biežāk tiek izmantoti arī iepriekš veidotie uzkrājumi," norāda SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.

Aptaujas dati rāda, ka 10% iedzīvotāju vasarā izmanto uzkrājumus, ko iepriekš mērķtiecīgi veidojuši atvaļinājumiem, ceļojumiem vai citiem vasaras plāniem. Savukārt 8% atzīst, ka šajā laikā biežāk izmanto savus uzkrājumus ikdienas izdevumu segšanai.

Bankas dati apstiprina šo tendenci. Salīdzinot ar citiem gada mēnešiem, vasaras mēnešos klienti biežāk izņem naudu no krājkontiem, tomēr izņemtās summas parasti ir nelielas. Vairāk nekā pusē gadījumu no krājkontiem tiek izņemti līdz 50 eiro, vēl aptuveni ceturtajā daļā gadījumu – no 50 līdz 200 eiro. Tikai aptuveni katrā piektajā reizē izņemtā summa pārsniedz 200 eiro.

"Redzam, ka vasarā no uzkrājumiem visbiežāk tiek finansēti nelieli pirkumi. Tas liecina, ka krājkonts daļai klientu kalpo kā elastīgs finanšu “drošības spilvens”, kas ļauj baudīt vasaru bez būtiskas ietekmes uz ikmēneša budžetu. Tomēr šāda pieeja var novest pie tā, ka vasaras beigās izrādās – izdevumi bijuši lielāki, nekā sākotnēji plānots, un rudenī nākas strauji atjaunot uzkrājumus pirms apkures sezonas sākuma. Prātīgs risinājums būtu laikus veidot uzkrājumus tieši vasaras atpūtai, bet aptaujas dati rāda, ka šādu pieeju piekopj vien 10% iedzīvotāju," turpina Linda Šablinska.

Aptauja rāda, ka visizteiktāk vasara ietekmē jaunāko respondentu finanšu paradumus. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem 37% norāda, ka vairāk tērē ceļojumiem un atpūtai, 29% biežāk apmeklē koncertus un festivālus, bet 28% vairāk ēd ārpus mājām. Un tikai 18% jauniešu apgalvo, ka vasara viņu izdevumus būtiski neietekmē.

Savukārt vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem situācija ir pretēja – ap 40% norāda, ka viņu finanšu paradumi vasarā nemainās, un tikai aptuveni ceturtā daļa vairāk tērē ceļojumiem un atpūtai.

"Aptauja parāda, ka līdz ar vecumu pieaug finanšu paradumu stabilitāte. Jaunāki cilvēki biežāk izmanto iespējas baudīt vasaru, savukārt vecāka gadagājuma iedzīvotāji rūpīgāk izvērtē tēriņus un retāk maina savus ikdienas finanšu ieradumus atkarībā no sezonas. Turklāt tieši šajā grupā ir visvairāk to, kuri vasaras mēnešos spēj vairāk ietaupīt, jo rēķini ir zemāki, un sagatavoties apkures sezonai," papildina Linda Šablinska.

Kopumā 17% iedzīvotāju norāda, ka vasarā viņiem izdodas vairāk ietaupīt, jo samazinās izdevumi par apkuri un citi ar mājokli saistītie izdevumi. Tas ļauj daļai mājsaimniecību jau laikus veidot uzkrājumus nākamajai apkures sezonai.