Mājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes

Nozīmīga mājokļu kredītu daļa tiek izsniegta Latvijas novados, un proporcionāli kopējam tirgus pieaugumam novados izsniegto mājokļu kredītu apjoms pēdējos trīs gados audzis trīs reizes pārsniedzot 700 darījumus. Vidējā mājokļu kredīta summa Latvijas novados ir 104 000 eiro, bet vidējie ģimenes ienākumi šāda kredīta ņēmēju vidū ir 2900 eiro. 42 % gadījumu ir runa par privātmājas iegādi vai celtniecību.

Starp reģioniem ārpus Rīgas un Pierīgas lielākais intereses kāpums par mājokļa iegādi ar bankas atbalstu ir Jūrmalas, Liepājas un Ogres novados.

Jelgava, Siguldas un Valmieras novados iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi ar bankas kredītu saglabājas stabila. Savukārt Daugavpilī, Ventspilī, Cēsu, Jelgavas un Tukuma novados, kā arī pārējās pašvaldībās mājokļu kredītu skaits ir salīdzinoši neliels.

“Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts reģionos ir dārgāks, taču praksē aprēķinot procentu likmes nav nozīmes tam, vai īpašums atrodas Rīgā, Pierīgā vai kādā no Latvijas reģioniem. Izvērtējot kredīta pieteikumu, galvenā uzmanība tiek pievērsta aizņēmēja finansiālajam stāvoklim, ienākumiem un saistībām, kā arī paša īpašuma kvalitātei, tehniskajam stāvoklim un energoefektivitātei. Vienlaikus reģionos izaicinājums ir zemāka nekustamo īpašumu tirgus aktivitāte, mazāks mūsdienīgu mājokļu piedāvājums un atšķirība starp būvniecības izmaksām un īpašuma tirgus vērtību. Lai veicinātu kreditēšanu reģionos, nepieciešami kompleksi risinājumi – no ēnu ekonomikas mazināšanas un korektākas darījumu atspoguļošanas līdz atbalstam jaunu, mūsdienīgu mājokļu attīstībai un iedzīvotāju ienākumu pieaugumam,” norāda Kaspars Sausais.

Pierīga veido otro lielāko tirgus daļu – 23 % no visiem kredītiem, īpaši pieprasītas ir tādas vietas kā Mārupe, Ropaži un Ķekava.

Pierīgā visbiežāk izvēlas dzīvot ģimenes, un 60 % kredītu tiek izsniegti ar līdzaizņēmēju. Vidējā aizdevuma summa sasniedz aptuveni 140 000 eiro, bet mājsaimniecības vidējie ienākumi ir ap 3800 eiro mēnesī. Arvien biežāk iedzīvotāji primāri izvēlas kompaktākas un energoefektīvākas mājvietas – aptuveni 60 % Luminor klientu, kuri plāno privātmājas būvniecību ar bankas finansējumu, izvēlas rūpnīcā ražotas koka karkasa mājas. Samazinās arī jaunuzbūvēto māju platība: ja 2021. gadā tā vidēji sasniedza 145 kvadrātmetrus, tad pērn tie bija 132 kvadrātmetri. Vienlaikus pieaug uzmanība ārtelpām – terašu un nojumju platība pēdējo divu gadu laikā palielinājusies no aptuveni 40 līdz 48 kvadrātmetriem.

Rīgā mājokļu tirgū dominē dzīvokļu iegāde, un pērn viena no populārākajām kredītņēmēju izvēlēm bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā ar platību ap 60 kvadrātmetriem. Iedzīvotāji ar bankas atbalstu visbiežāk iegādājas īpašumus otrreizējā tirgū – sērijveida ēku dzīvokļi veido 31 % no darījumiem. Vienlaikus arvien nozīmīgāku vietu ieņem jaunie projekti, kas pērn veidoja 27 % no visiem ar Luminor bankas atbalstu iegādātajiem mājokļiem.