Dzīvojam ilgāk, pensijai jākrāj gudrāk: kā stiprināt 2. un 3. līmeni?

“Starptautiskā valūtas fonda pētījums apliecina, ka šāds daudzlīmeņu pensiju modelis, kāds ir mums Latvijā, ir saglabājams un ir elastīgāks nekā viena līmeņa sistēmas. Vienlaikus, lai mazinātu nākotnes spiedienu uz valsts budžetu un nodrošinātu adekvātus ienākumus mums pašiem, būtiski stiprināt pensiju 2. un 3. līmeni – palielinot personīgās iemaksas un uzlabojot ieguldījumu atdevi ar pareizu plānu izvēli. Starptautiskie pētījumi skaidri parāda – valsts pay-as-you-go jeb nefondētā pensija nodrošinās pamatu, taču, lai saglabātu ierasto dzīves kvalitāti, svarīgi laikus un ilgtermiņā veidot arī personīgos uzkrājumus. Tas ir nākotnes jautājums,” norāda A. Krūmiņš.

Iemaksas pensiju 3. līmenī ir viena no šādām uzkrājumu alternatīvām. Lai gan liela daļa Latvijas iedzīvotāju pensijas kapitālu galvenokārt veido pensiju 2. līmenī, arvien vairāk cilvēku izvēlas to papildināt arī ar brīvprātīgajiem uzkrājumiem. Luminor dati rāda, ka vairāk nekā 30 % iedzīvotāju izmanto arī pensiju 3. līmeni, turklāt pēdējo divu gadu laikā iemaksu apjoms tajā ir pieaudzis par 30 %. Vidējā iemaksa mēnesī sasniedz aptuveni 65 eiro, un arī kopējais 3. līmeņa uzkrājums Latvijā ir palielinājies. Tas apliecina, ka sabiedrībā nostiprinās izpratne par nepieciešamību veidot papildu finanšu drošības spilvenu. Papildu motivāciju sniedz iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu līdz 25,5 % apmērā no veiktajām iemaksām.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku uzkrājumu ilgtermiņā, būtiski izvēlēties savam vecumam un mērķiem atbilstošu pensiju plānu. Tas attiecas ne tikai uz brīvprātīgajiem uzkrājumiem 3. līmenī, bet arī uz valsts fondēto pensiju, jo arī tās apmēru iedzīvotāji var ietekmēt, apzināti izvēloties piemērotāko ieguldījumu plānu un regulāri pārskatot savu izvēli dzīves garumā.