Baltijas investīciju pievilcību visvairāk ietekmē ģeopolitika un drošības faktori

Vienlaikus drošības izaicinājumi arvien vairāk veido arī jaunas izaugsmes iespējas aizsardzības ražošanā, kiberdrošībā, enerģētikā, infrastruktūrā un loģistikā, liecina uzņēmuma EY ikgadējais European Attractiveness Survey 2026 pētījums, kas analizē jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un investoru attieksmi.

Pētījuma dati rāda, ka drošības faktors Baltijā ir kļuvis par vienu no centrālajiem investīciju vides jautājumiem. Ģeopolitisko spriedzi kā būtisku risku min 42 % respondentu Latvijā, 46 % Igaunijā un 48 % Lietuvā. Tas apliecina, ka reģiona ģeogrāfiskais novietojums un drošības situācija tieši ietekmē investoru uztveri par Baltijas valstu pievilcību un ilgtermiņa stabilitāti.

“Ģeopolitika šobrīd ir lielākais investoru risks Baltijā, taču vienlaikus tā kļūst arī par jaunu investīciju iespēju avotu. Drošība vairs nav tikai valsts sektora jautājums – tā arvien vairāk ietekmē arī uzņēmumu stratēģijas, piegādes ķēdes, infrastruktūras attīstību un tehnoloģiju izvēli. Aizsardzības, kiberdrošības, enerģētiskās neatkarības un kritiskās infrastruktūras jomas var kļūt par būtisku Baltijas konkurētspējas virzienu,” norāda Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Investori izceļ arī izmaksu, prasmju un makroekonomiskos riskus

Līdzās drošības apsvērumiem investori Baltijas valstīs kā būtiskus riskus min arī uzņēmējdarbības izmaksu pieaugumu, darbaspēka prasmju trūkumu un makroekonomiskos apstākļus. Latvijā uzņēmējdarbības izmaksu pieaugumu, tostarp enerģijas izmaksas, kā vienu no galvenajiem riskiem norāda 28 % respondentu, bet vēl 26 % investoru izceļ prasmju trūkumu. Igaunijā starp nozīmīgākajiem riskiem investori visbiežāk min makroekonomiskos apstākļus (42 %) un uzņēmējdarbības izmaksu pieaugumu (34 %), savukārt Lietuvā šie abi riski ir vienlīdz nozīmīgi – gan makroekonomiskos apstākļus, gan uzņēmējdarbības izmaksu pieaugumu kā būtisku risku norāda 28 % respondentu.

EY pētījumā uzsvērts, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā Baltijas valstīm rada divējādu efektu – no vienas puses, tas paaugstina investoru riska uztveri, bet no otras veido jaunas investīciju iespējas. Investoru skatījumā lielākais potenciāls arvien vairāk iezīmējas

kiberdrošībā, enerģijas uzkrāšanā, atjaunīgajā enerģijā, elektrotīklu attīstībā, loģistikā un kritiskās infrastruktūras stiprināšanā, padarot šīs jomas nozīmīgas ne tikai drošības politikas, bet arī ekonomiskās attīstības kontekstā. Vienlaikus pētījums rāda, ka ģeopolitiski jutīgā reģionā investori arvien augstāk vērtē prognozējamību – politiskās stabilitātes nozīme 2026. gadā sasniedz 24 %. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad investori vērtē ne tikai izmaksas un tirgus potenciālu, bet arī valstu spēju nodrošināt skaidru attīstības virzienu.