Latvijas ekonomika gada sākumā pārsteigusi pozitīvi, taču riski izaugsmei saglabājas

Latvijas ekonomika šī gada sākumā uzrādīja stabilu izaugsmi. IKP pirmajā ceturksnī pieauga par 2,5 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, un izaugsmi galvenokārt veicināja investīcijas un privātais patēriņš. Neto eksporta devums ekonomikā saglabājās negatīvs, jo imports pieauga straujāk nekā eksports.

OP Pohjola ekonomista prognozes liecina, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,0 %, bet 2027. gadā izaugsme varētu sasniegt 3 %. Ekonomikas attīstību turpinās balstīt iekšējais pieprasījums, tostarp privātais un publiskais patēriņš, kā arī fiskālā politika un pieaugošie ieguldījumi aizsardzībā.

Tuvo Austrumu konflikta radītais spiediens uz energoresursu cenām ir kļuvis par būtisku risku gan Latvijas, gan visas Eiropas ekonomikai. Pat ja naftas cenas tuvākajos mēnešos turpinās samazināties, inflācijas mazināšanās varētu būt lēnāka nekā iepriekš prognozēts, jo energoresursu cenu kāpuma ietekme jau sākusi izplatīties arī citās preču un pakalpojumu grupās. OP Pohjola ekonomists prognozē, ka inflācija Latvijā šogad sasniegs 4 %, bet nākamgad varētu samazināties līdz 2,5 %.

Viena no redzamākajām Tuvo Austrumu konflikta sekām Baltijā ir patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās. Augstāka inflācija un pieaugošā nenoteiktība mazinājušas mājsaimniecību optimismu visās Baltijas valstīs, tostarp Latvijā. Tomēr kopējā mājsaimniecību finanšu situācija saglabājas stabila, un ilgtermiņā tas rada labus priekšnoteikumus privātā patēriņa pieaugumam.

“Lai gan ģeopolitiskā situācija pasaulē mainās strauji, Latvijas ekonomika demonstrē noturību pret ārējiem satricinājumiem. Ekonomika pakāpeniski atkopjas, taču izaugsme tuvākajā laikā, visticamāk, saglabāsies mērena. Attīstību turpina balstīt pieaugošs iekšējais pieprasījums, investīcijas un fiskālā politika. Ja potenciālā vienošanās par kara izbeigšanu Tuvajos Austrumos un naftas cenu samazināšanās saglabāsies stabilas, tas varētu mazināt spiedienu uz inflāciju un pakāpeniski uzlabot arī uzņēmumu izmaksu vidi. Savukārt, ja ģeopolitiskā situācija atkal saasināsies vai svārstības enerģijas tirgos turpināsies, uzņēmumiem jārēķinās ar augstāku nenoteiktību un izmaksu spiedienu arī turpmāk,” norāda OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Baltijas valstu ekonomiku galvenais balsts joprojām ir privātais patēriņš un stabils darba tirgus. Vienlaikus visās reģiona ekonomikās arvien vairāk izjūt ģeopolitisko risku un augstāku enerģijas cenu ietekmi.