Karš Irānā bremzē Eiropas rūpniecību – kādas būs sekas Latvijai?

Lēšam, ka maijā Latvijas rūpniecības izlaides gada griezumā pieauga par 1,4 %. Citadeles modeļu prognozes liecina, ka jūnijā un jūlijā Latvijas rūpniecības gada pieaugums palēnināsies attiecīgi līdz 1,2 % un 1 %. Citiem vārdiem sakot, Latvijas rūpniecība, visticamāk, nevirzās uz krīzi, taču tās izlaides pieauguma temps tuvākajā laikā samazināsies.

Rūpniecība tiek klasificēta kā viena no tā sauktajām cikliskajām nozarēm, kuru rādītājus būtiski ietekmē tādi faktori kā energoresursu cenu šoki un centrālo banku monetārās politikas izmaiņas. Proti, rūpniecības izlaide un rūpniecības uzņēmumu noskaņojums ir lielisks valsts vai reģiona ekonomiskā cikla atspoguļojums. Ja rūpniecības izlaide vai gaidas pieaug, ekonomiskais cikls bieži vien virzās augšup, ja izlaide samazinās vai ražotāju gaidas pasliktinās, pieaug analītiķu un investoru bažas par recesiju.

Latvijas izlaides pieauguma tempa palēnināšanos var ietekmēt priekšražošanas cikla beigas Eiropā. Kopš kara sākuma Irānā Eiropas rūpnieciskās ražošanas sektors izcēlās ar noturību, kas labi atspoguļojās eirozonas un īpaši Vācijas rūpniecības noskaņojuma rādītājos.

Tomēr pēdējā laikā Vācijas rūpniecības uzņēmumu gaidas ir sākušas pasliktināties – ražotāji piesardzīgāk vērtē gan ražošanas apjomu prognozes, gan eksporta pasūtījumu perspektīvas, kas var signalizēt par priekšražošanas cikla beigām Eiropā.

Kad sākās karš Irānā, Eiropas ražotāji, baidoties no izejvielu cenu kāpuma un iespējamā deficīta, palielināja ražošanas apjomus. Taču šī produkcija tika novirzīta krājumu veidošanai, lai potenciālu piegādes traucējumu gadījumā uzņēmumi kādu laiku varētu turpināt ierasto tirdzniecību.

Problēma ir tāda, ka priekšražošana ir dārga un prasa papildu finansējumu. Turklāt rūpniecības uzņēmumu noliktavas nav bezizmēra – ražošanu ierobežo arī noliktavu ietilpība.

Izskatās, ka Eiropas rūpniecība ir sasniegusi punktu, kurā priekšražošana beidzas, un tas ietekmēs arī Latvijas rūpniecības rādītājus. Ja Vācijas rūpniecības uzņēmumi samazinās ražošanas tempus, arī Latvijas ražotāji, kuri piegādā komponentes klientiem Rietumeiropā, tostarp Vācijā, saņems mazāk līgumražošanas pasūtījumu.