Strādājošie šogad necer uz būtisku algu pieaugumu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 1835 eiro, gada laikā pieaugot par 132 eiro jeb 7,8 %, savukārt vidējā neto alga palielinājās vēl straujāk – par 10,5 %, sasniedzot 1361 eiro. Eiropas Savienībā algas aug ne tiks strauji – eirozonā darba izmaksas vidēji auga aptuveni 3-4 % gada laikā.

“Lai arī šāds algu kāpuma temps uzņēmumiem rada arvien lielākus izaicinājumus, sagaidāms, ka atalgojuma pieaugums Latvijā arī turpmāk pārsniegs Eiropas vidējo rādītāju, vienlaikus kļūstot mērenāks nekā iepriekšējos gados. Šogad, visticamāk, algas varētu augt par 6,5 %. Kopumā aptaujas dati signalizē par darba tirgus normalizēšanos pēc iepriekšējo gadu straujajiem satricinājumiem. Aptaujas dati liecina, ka strādājošo noskaņojums kļūst pragmatiskāks – algu kāpums arvien retāk tiek uztverts kā pašsaprotama darba devēja rīcība, bet kā papildu ieguvums,” skaidro bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Aptaujas rezultāti parāda, ka algu pieauguma gaidas būtiski atšķiras atkarībā no vecuma, savukārt dzimumam šajā ziņā ir minimāla ietekme. Visoptimistiskāk noskaņoti ir jaunākie strādājošie vecumā no 18 līdz 29 gadiem – tikai trešdaļa no viņiem negaida algu pieaugumu, un salīdzinoši lielāka daļa cer arī uz kāpumu virs 10 %. Tas ir raksturīgi karjeras sākumposmam, kur algu dinamiku biežāk ietekmē darba maiņa, profesionālā izaugsme un konkurence par darbiniekiem.

Savukārt, pieaugot vecumam, algu gaidas kļūst arvien piesardzīgākas. Vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem jau puse respondentu negaida nekādu algas kāpumu, bet vecākajā grupā – no 60 līdz 74 gadiem – šādu viedokli pauž vairāk nekā puse aptaujāto. Tas norāda uz ierobežotākām algu izaugsmes iespējām vēlākos karjeras posmos, kā arī uz lielāku stabilitātes un drošības prioritizēšanu.

Aptauja rāda, ka dzimumu atšķirības algu gaidās ir minimālas – gan vīriešu, gan sieviešu vidū algu stagnāciju sagaida vienāds respondentu īpatsvars. Tas liecina, ka šobrīd algu prognozes lielākā mērā nosaka strukturāli darba tirgus faktori, nevis demogrāfiskās atšķirības.