Kā dzīvot ne vien ilgāk, bet arī labāk? Plānot savas pensijas uzkrājumu.

Jau ilgstoši iespējams vērot ļoti satraucošu ainu - vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju ir nepiemēroti pensiju 2. līmeņa plāni. Apkopojot manapensija.lv publiski pieejamos datus, var secināt, ka gandrīz 600 tūkstoši iedzīvotāju ir izvēlējušies pensiju plānus, kas iegulda akcijās ne vairāk par 50% no to aktīviem, raksta Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs.

Kaut arī 2023. gads vēl nav noslēdzies, ir drošs pamats domāt, ka tas ieies finanšu tirgu vēsturē kā viens no interesantākajiem. Galvenokārt tādēļ, ka pat investīciju pasaules visspožāko prātu prognozes šogad realitātē izrādījās ļoti aplamas, pārdomās dalās IPAS Vairo valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs.

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās 4%, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk. Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.