Tā, piemēram, Binance, būdama pasaulē lielākā kriptovalūtas apmaiņas platforma, lietotāju interesēs ir nodefinējusi sešus pamatprincipus, kas būtu jāievēro jebkurai centralizētai biržai.
Pirmais un vissvarīgākais ir prasība nekad neizmantot platformā esošos klientu aktīvus kā nodrošinājumu, lai tirgotos vai ieguldītu. Tradicionālajā finanšu sistēmā bankām ir pienākums nodrošināt likviditāti tikai nelielai daļai savu klientu aktīvu. Lielākā daļa klientu aktīvu parasti tiek vai nu ieguldīti, vai izmantoti kreditēšanai. Tādejādi bankas tiešā veidā gūst peļņu no savu klientu aktīviem.
Otrais princips – centralizētās biržas nekad nedrīkst izmantot savu kriptovalūtu kā nodrošinājumu. Šo principu, piemēram, pārkāpa FTX birža, kura bankrotēja pagājušajā gadā un kuras vadītājs Sems Bankmans-Frīds tika notiesāts par vienu no lielākajiem finanšu krāpniecības gadījumiem ASV vēsturē.
Trešā prasība ir publiski pierādāmas rezerves. Blokķēde būtībā ir publiska virsgrāmata, kurā tiek reģistrēts katrs jebkad tajā veiktais darījums. Un ikvienam būtībā ir iespējams brīvi sekot līdzi šiem darījumiem. Tādejādi arī ikviena kriptoplatforma var publiskot savus rezervju “maciņus”.
Ceturtais nosacījums ir rezervju fonds ārkārtas gadījumiem, kas būtībā ir līdzīgs banku noguldījumu garantijas fondam. Piemēram, Binance tāds ir SAFU (Safe Assets Fund for Users) – fonds, kas ir paredzēts, lai pasargātu no neparedzētiem gadījumiem.
Pēdējie divi pamatprincipi aicina izvairīties no jebkāda veida kredītiem un tirdzniecības ar kredītplecu, kā arī drošības protokolu nostiprināšanu, ietverot sadarbību ar atbildīgajām valsts institūcijām un dažāda līmeņa drošības kontroli (KYC un AML).
Eiropas Savienībā nākamgad spēkā stāsies kriptoaktīvu tirgus regula jeb MiCa regula (Markets in Crypto-Assets), kas cita starpā noteiks stingrāku valsts kontroli pār kriptovalūtu platformām. Tomēr augstākminēto pamatprincipu ievērošana jau tagad var palīdzēt ikvienam kriptovalūtu interesentam pasargāt savus aktīvus un izvairīties no nedrošām kriptovalūtu platformām.