Kaspara blogs nr.27: investīcijās dodu priekšroku tirgus cenai, bet izmaksās hedžēju

Jau trešo nedēļu turpinu par tām pašām banku problēmām. Tomēr, manuprāt, tas kopumā netiek uztverts pietiekami nopietni vai arī situācijas nopietnību vairums vienkārši neapzinās.

Šis ir pēdējais mans ieraksts par HansaMatrix. Protams, Investoru Klubā par aktuālajām norisēm ziņosim, taču līdz ar vakardienas ziņām par HansaMatrix plašāk vairs nebūs jēga rakstīt.

Notikumu finanšu tirgos un banku pasaulē turpina attīstīties ar strauju ātrumu. Tas gan nenozīmē, ka mums kā investoriem būtu tikpat strauji un haotiski jāmētājas ar saviem lēmumiem un investīcijām.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?