Pieredzes stāsts: Pirmās akcijas nopirka vecāki, jutos ar tām stilīga. Tagad sapņoju kļūt par Volstrītas haizivi

Sociālantropoloģe un fotogrāfe Elīna Kursīte ieguldījumus akciju tirgos veic jau kopš 2008. gada. Tiesa, kā viņa pati atzīst, viņas pieeja visdrīzāk nav pareizākā un drošākā, jo viņa neveic pamatīgas un dziļas datu analīzes pirms akciju vai fondu iegādes, vairāk paļaujas uz intuīciju un saviem ieradumiem. Vai tā ir efektīva pieeja?

Vai esat aizdomājušies par to, kā veiksmīgāk organizēt paaudžu maiņu biznesā? Vai un kā nodot savu uzņēmumu nākamajām paaudzēm? Un kā tiek mantots kapitāla tirgus? Ko darīt, ja jaunā paaudze nemaz nav gatava tādam mantojumam?

Elīna Kolāte ir vides žurnāliste un vides eksperte, kura jau vairākus gadus veic regulāras investīcijas, tādējādi cenšoties laikus parūpēties par savām vecumdienām. Ieguldījumus viņa veic ne tikai sev, bet arī dēlam – jubilejās dāvinot akcijas.

Pēdējo sešu mēnešu notikumus akciju tirgos varētu raksturot kā izbraucienu amerikāņu kalniņos, kur pārmērīgs investoru optimisms mijas ar bažām un bailēm. Nozīmīga ietekme šādam investoru noskaņojumam bijusi Donaldam Trampam un viņa jaunās administrācijas lēmumiem, kas pamatīgi sašūpojuši diplomātiskās saites, globālo ekonomiku un līdz šim vispārpieņemto lietu kārtību. Turklāt četru gadu prezidentūras termiņš ir tikai pašā starta taisnē. Tāpēc pamatots ir investoru jautājums, tostarp Latvijā - kur šobrīd investēt ir mazākais risks un lielākās peļņas iespējas?