Piepildot bērnības sapni: Kristapa pieredzes stāsts

Par pirmajām akcijām savā portfelī viņa pati nemaz ilgu laiku nenojauta. Savam dēlam jubilejās viņa dāvina akcijas. Investīciju portfelis liek viņai justies kaut nedaudz mierīgai par savām vecumdienām. Viņa ir Elīna Kolāte – vides žurnāliste un vides eksperte, kura jau pirms sarunas brīdina, ka par akcijām var runāt daudz un dikti. Kāds ir viņas kā investores stāsts?

Investīcijas akcijās, fondos, indeksos, kriptovalūtās un citur, protams, ir zināms risks. Bet riska pakāpi lielā mērā nosaka investora stratēģija – vai viņš to dara pasīvi, izvēloties drošākus ieguldījumus un gaidot, vai viņš izvēlas augsta riska pieeju, kurā īsā laika periodā var gan iegūt, gan zaudēt. Kristians Jenčiuss ir izvēlējies apvienot abas pieejas.

Ne vienmēr investīcijas akcijās vai fondos nozīmē aktīvu darbību diendienā. Ir cilvēki, kas izvēlas ieguldīt savus finanšu līdzekļus pasīvi hobija līmenī, iegādājoties vērtspapīrus un gaidot, ka ieguldītā nauda nesīs augļus - dividenžu vai arī akciju vērtības pieaugumā. Aiga Pelane, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente, ir izvēlējusies šo ieguldījumu stratēģiju, un viņas ceļš investīciju pasaulē aizsākās jau pirms 2008. gada krīzes.

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?