Ne visi steidz parakstīties uz INDEXO akcijām

Investors Aleksis Riguns, runājot par INDEXO IPO, kopumā ir noskaņots ļoti pozitīvi un cerīgi, taču, kā jau investors ar pieredzi, viņš izvērtē arī iespējamos riska momentus un savā prātā iezīmē dažādus iespējamos scenārijus. Izmantosim iespēju nedaudz tajos ielūkoties!

Mēdz teikt, ka viens no pozitīvākajiem rādītājiem ir, ja uzņēmuma akcijas vēlas iegādāties tā darbinieki. Tā ir zīme, ka arī iekšpusē valda absolūta pārliecība, ka uzņēmumā viss ir kārtībā un tas ir vērsts uz attīstību. Šāds ir stāsts arī par Robertu Bušu – INDEXO pārdošanas vadītāju -, kurš iespēju iegādāties INDEXO akcijas izmantoja pie pašas pirmās izdevības. Šobrīd viņš ar šo iespēju iepazīstina arī savus draugus un paziņas.

Kādā no iepriekšējām sarunām ar Investoru Klubu investors Pēteris Matisons ir atzinis, ka viņš vienmēr fokusējas uz uzņēmumiem, kuros ir naudas plūsma, peļņa, jo tā vismaz var izrēķināt reālo vērtību, saprast, vai ir vērts investēt. Šoreiz viņam jautājām viedokli par INDEXO IPO – kādi riski un kādas pozitīvas investoriem šeit ir paredzamas? Vai šajā piedāvājumā ir ietverts tas, kas viņam pašam kā investoram ir būtiski, pieņemot lēmumu par ieguldījumu veikšanu?

“Festivāls” – šis vārds jau pats par sevi skan tā vienkārši, brīvi un draudzīgi. Tieši tāda ir arī Investoru festivālu ideja – satikties ne pārāk formālā gaisotnē, lai klātienē parunātu ar domubiedriem un rastu jaunas idejas turpmākiem ieguldījumiem.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrakai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitalu. Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu– aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Šodienas augstās EURIBOR likmes nozīmē to, ka uzņēmumi, kas emitē obligācijas, saviem investoriem piedāvā salīdzinoši augstas likmes. Storent gadījumā tie ir 10% gadā. Papildus tam uzņēmumiem jārēķinās ar stingriem kapitāla tirgus ierobežojumiem un standartiem, mārketinga un komunikācijas izmaksām. Kādēļ šādos apstākļos uzņēmējiem publiskais tirgus joprojām ir pievilcīgs?