Par ceturto daļu pieaudzis “Bigbank” juridisko personu kredītportfelis

“Bigbank” grupas izsniegto aizdevumu apjoms juridisko personu segmentā šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedzis 500 miljonu eiro atzīmi, apsteidzot kopējo 2024. gadā izsniegto aizdevumu apjomu. Arī “Bigbank” Latvijas filiālē no šā gada janvāra līdz augustam izsniegto juridisko personu aizdevumu apjoms bijis lielāks nekā visā 2024. gadā kopā.

Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis uzņēmumiem šogad audzis divreiz straujāk nekā mājsaimniecībām. Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka līdz šā gada jūlija beigām Latvijas uzņēmumiem – gan valsts, gan privātajā sektorā – kredītos izsniegti kopumā 6,25 miljardi eiro. Līdz jūlijam izsniegto kredītu apjoms juridiskām personām pieaudzis par aptuveni 11,1 %, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Tikmēr mājsaimniecībām līdz jūlijam izsniegti 6,48 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5,6 % vairāk nekā bija 2024. gada decembrī.

“Bigbank” Latvijas filiāles izaugsmi juridisko personu kreditēšanā lielā mērā sekmējuši Baltijas līmeņa pārrobežu projekti, norāda bankas pārstāvis. Šogad atbalstīti vairāki citu Baltijas valstu attīstītāju un investoru projekti Latvijā, tostarp, lai būvētu jaunas dzīvokļu ēkas Rīgā, attīstītu jaunus māju ciematus mazākās pilsētās, izveidotu jaunus birojus, noliktavu, tirdzniecības un loģistikas kompleksus, sekmētu kopdzīvošanas telpu izveidi Rīgā, piedalītos izklaides, sporta un atpūtas kompleksu attīstībā, kā arī atbalstītu investīcijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

Lai gan uzņēmumu kreditēšana “Bigbank” Latvijas filiālē ir salīdzinoši jauns pakalpojums, Latvijā tas piedzīvojis strauju izaugsmi pēdējo pāris gadu laikā.

““Bigbank” gadījumā vispieprasītākie ir aizdevumi jaunu projektu attīstībai, kas paredzēti celtniecībai un rekonstrukcijai, tomēr aizvien aktuālāki kļūst arī ilgtermiņa investīciju aizdevumi,” norāda “Bigbank” Latvijas filiāles korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis. “Banka izsniedz aizdevumus, piemēram, arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kā arī piedāvā atbalstu lauksaimniekiem un mežsaimniekiem.”

Bankas pārstāvis atzīst, ka šobrīd Latvijā bankas kļūst aktīvākas uzņēmumu kreditēšanā, tostarp gatavākas uzņemties lielāku risku.

Kopējo pozitīvo banku kreditēšanas izaugsmes tendenci raidījumā “Rīta panorāma” septembra sākumā apstiprināja arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, norādot, ka zemākais punkts banku kreditēšanas ciklā ir aiz muguras.

Lielās universālās bankas visbiežāk meklē ļoti maksātspējīgus klientus, kuri izpilda visas prasības augstākajā līmenī. Mazākas bankas, kā “Bigbank”, šajā ziņā bieži ir elastīgākas. “Kad izvērtējam potenciālo klientu maksātspēju, nav obligāti vairākus gadus pēc kārtas jābūt izciliem finanšu rādītājiem. Vairāk skatāmies uz “bildi kopumā”, pievēršot uzmanību arī finanšu operatīvajiem datiem. Izvērtējot maksātspēju, ir jāraugās uz likumsakarībām ilgtermiņā,” skaidro bankas pārstāvis.

Kredītu izsniegšanu Latvijā nereti apgrūtina salīdzinoši lielāka birokrātija saistībā ar jaunu attīstības projektu dokumentu saskaņošanu ar valsts un pašvaldības institūcijām. Kā pozitīvu piemēru bankas pārstāvis min Igauniju, kurā process bieži ir vienkāršāks.

Grodskis uzsver, ka “Bigbank” ir pārrobežu sadarbības banka. “Mums ir klienti, kas attīsta savus biznesa projektus divās vai pat visās trīs Baltijas valstīs. Apkalpojam arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmējus, kas investē vai nodarbojas ar uzņēmējdarbību Latvijā. Ja pie mums atnāk klients, kurš jau ir zināms kādā no mūsu kaimiņvalstu filiālēm, tad nepieciešamo dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas process ir ievērojami vieglāks un saruna rit raitāk.”