IKP pieauguma prognoze 2026. gadam paaugstināta līdz 2,6%, straujāk augs arī algas un cenas

Līdz ar spēcīgāku ekonomikas izaugsmi 2025. gadā, uzlabojoties situācijai ārējos tirgos, kā arī spēcīgi augot investīcijām un atjaunojoties privātā patēriņa pieaugumam, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2026. gadam ir paaugstināta līdz 2,6%. Tas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā FM bija prognozējusi pagājušā gada jūnijā, sagatavojot prognozes 2026. gada valsts budžeta projektam. Nedaudz straujāki ekonomikas izaugsmes tempi sagaidāmi arī nākamajos gados, kad IKP pieaugums prognozēts 2,5 – 2,7% robežās.

Prognožu izmaiņas saistītas ar spēcīgāku Latvijas ekonomikas izaugsmi pagājušajā gadā, kas pēc sākotnējā novērtējuma var būt sasniegusi 2% iepriekš prognozēto 1,1% vietā. Straujāku izaugsmi pērn nodrošinājis būtiski pieaugušais investīciju apjoms – par 9% gada pirmajos trīs ceturkšņos, kur līdzās augošajiem publisko investīciju apjomiem un Eiropas Savienības fondu projektu realizācijai sākušas palielināties arī privātās investīcijas, augot arī uzņēmumu kreditēšanas apjomiem. Pēc vairāku gadu stagnācijas atsācies arī privātā patēriņa pieaugums, trešajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu uzrādot jau 1,8% kāpumu. Spēcīgāks kļuvis arī ārējais sektors, preču un pakalpojumu eksportam trīs ceturkšņos palielinoties par 0,8%.

Minētie faktori turpinās noteikt ekonomikas attīstību arī 2026. gadā. Šobrīd jau pieejamie apsteidzošie indikatori un operatīvie mēnešu dati liecina par spēcīgas izaugsmes saglabāšanos arī 2025. gada ceturtajā ceturksnī un šā gada pirmajā pusē. Eiropas Komisijas veidotais uzņēmēju un patērētāju konfidences indekss (ESI) Latvijai jau kopš pērnā gada vidus uzrāda stabilu noskaņojuma uzlabojumu, indeksa rādījumam oktobrī pārsniedzot ilgtermiņa vidējo 100 punktu atzīmi un atgriežoties līmenī, kādā tas bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums, lai arī mērenāk, tomēr uzlabojas arī Eiropā kopumā, un Eiropas un pasaules kopējās ekonomikas izaugsmes prognozes 2026. gadam ir pakāpeniski paaugstinātas, kas rada priekšnosacījumus straujākai Latvijas eksporta attīstībai. Vienlaikus ārējā nenoteiktība ir nedaudz mazinājusies, tostarp saistībā ar tirdzniecības tarifu kariem, taču joprojām saglabājas kā galvenais riska faktors.

Ņemot vērā augstāku nekā prognozēts pārtikas cenu pieaugumu pagājušā gada laikā, kopumā augšupvērstas izmaiņas elektroenerģijas un siltumenerģijas cenās, kā arī pastāvīgi augošās darbaspēka izmaksas, kas palielina pakalpojumu cenas, inflācijas prognoze 2026. gadam ir paaugstināta līdz 2,9%, salīdzinot ar pērnā gada jūnijā paredzētajiem 2,3%. Nākamajā gadā gaidāma inflācijas pazemināšanās līdz 2,6%, pēc tam cenu pieaugumam stabilizējoties 2,3% apmērā, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.

Bezdarba līmenis 2025. gadā ir saglabājies stabils – ap 7%, un bezdarba prognoze 2026. gadam, salīdzinot ar pērnā gada jūnija prognozi, ir nedaudz paaugstināta, ņemot vērā iedzīvotāju aktīvāku līdzdalību darba tirgū. Neskatoties uz šo korekciju, kopējā bezdarba krituma tendence saglabājas, bezdarbs 2026. gadā prognozēts zem 6,6%, ko nosaka gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan straujāka ekonomikas izaugsme. Līdz prognožu perioda beigām bezdarba līmenis var noslīdēt līdz 5,8%. Tāpat nedaudz palielināta arī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita prognoze, ko vienlaikus ietekmē gan krītošais darbspējas vecuma skaits, gan augošais darbaspēka pieprasījums un aktīvāka iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc iepriekšējā straujā kāpuma 2025. gadā palielinājās nedaudz lēnāk nekā iepriekšējos divos gados. Tomēr pieauguma temps joprojām bijis spēcīgs, saglabājoties arī gada otrajā pusē. Vidējās algas pieauguma prognoze šim gadam paaugstināta līdz 6,5%, bet 2027. gadam līdz 6,0%. To nosaka gan straujāka ekonomikas izaugsme, gan augstāka inflācija, gan ierobežotie darbaspēka resursi. Vienlaikus straujāku darba samaksas kāpumu ierobežos zemāks atalgojuma izdevumu pieaugums vispārējās valdības sektorā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Prognozes joprojām ir izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos. Starp būtiskākajiem negatīvajiem riskiem jāmin augstā nenoteiktība ārējos tirgos, tostarp tirdzniecības tarifu kari un politiskie konflikti, kas var samazināt ekonomikas izaugsmi Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās, strauja cenu un energoresursu izmaksu pieauguma apstākļos ierobežojot tēriņus, kā arī Latvijas ārējās konkurētspējas pasliktināšanās, pārmērīgi strauji augot ražošanas izmaksām.

Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2026. gada 13. februārī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.