IKP pieauguma prognoze 2026. gadam paaugstināta līdz 2,6%, straujāk augs arī algas un cenas

Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums, lai arī mērenāk, tomēr uzlabojas arī Eiropā kopumā, un Eiropas un pasaules kopējās ekonomikas izaugsmes prognozes 2026. gadam ir pakāpeniski paaugstinātas, kas rada priekšnosacījumus straujākai Latvijas eksporta attīstībai. Vienlaikus ārējā nenoteiktība ir nedaudz mazinājusies, tostarp saistībā ar tirdzniecības tarifu kariem, taču joprojām saglabājas kā galvenais riska faktors.

Ņemot vērā augstāku nekā prognozēts pārtikas cenu pieaugumu pagājušā gada laikā, kopumā augšupvērstas izmaiņas elektroenerģijas un siltumenerģijas cenās, kā arī pastāvīgi augošās darbaspēka izmaksas, kas palielina pakalpojumu cenas, inflācijas prognoze 2026. gadam ir paaugstināta līdz 2,9%, salīdzinot ar pērnā gada jūnijā paredzētajiem 2,3%. Nākamajā gadā gaidāma inflācijas pazemināšanās līdz 2,6%, pēc tam cenu pieaugumam stabilizējoties 2,3% apmērā, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.

Bezdarba līmenis 2025. gadā ir saglabājies stabils – ap 7%, un bezdarba prognoze 2026. gadam, salīdzinot ar pērnā gada jūnija prognozi, ir nedaudz paaugstināta, ņemot vērā iedzīvotāju aktīvāku līdzdalību darba tirgū. Neskatoties uz šo korekciju, kopējā bezdarba krituma tendence saglabājas, bezdarbs 2026. gadā prognozēts zem 6,6%, ko nosaka gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan straujāka ekonomikas izaugsme. Līdz prognožu perioda beigām bezdarba līmenis var noslīdēt līdz 5,8%. Tāpat nedaudz palielināta arī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita prognoze, ko vienlaikus ietekmē gan krītošais darbspējas vecuma skaits, gan augošais darbaspēka pieprasījums un aktīvāka iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc iepriekšējā straujā kāpuma 2025. gadā palielinājās nedaudz lēnāk nekā iepriekšējos divos gados. Tomēr pieauguma temps joprojām bijis spēcīgs, saglabājoties arī gada otrajā pusē. Vidējās algas pieauguma prognoze šim gadam paaugstināta līdz 6,5%, bet 2027. gadam līdz 6,0%. To nosaka gan straujāka ekonomikas izaugsme, gan augstāka inflācija, gan ierobežotie darbaspēka resursi. Vienlaikus straujāku darba samaksas kāpumu ierobežos zemāks atalgojuma izdevumu pieaugums vispārējās valdības sektorā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Prognozes joprojām ir izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos. Starp būtiskākajiem negatīvajiem riskiem jāmin augstā nenoteiktība ārējos tirgos, tostarp tirdzniecības tarifu kari un politiskie konflikti, kas var samazināt ekonomikas izaugsmi Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās, strauja cenu un energoresursu izmaksu pieauguma apstākļos ierobežojot tēriņus, kā arī Latvijas ārējās konkurētspējas pasliktināšanās, pārmērīgi strauji augot ražošanas izmaksām.

Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2026. gada 13. februārī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.