Eirogrupā un ECOFIN diskutēs par eirozonas paplašināšanos un ekonomikas politikas prioritātēm 2026. gadam

Eirogrupas sanāksmē ministri pievērsīsies aktuālajām norisēm eirozonā un turpmākajām ekonomikas politikas prioritātēm. Darba kārtībā paredzēts uzklausīt jaunāko informāciju par eirozonas paplašināšanos, tostarp par eiro skaidras naudas ieviešanu Bulgārijā, kas no 2026. gada 1. janvāra kļuvusi par eirozonas dalībvalsti. Diskusijās tiks aplūkoti gan praktiskie, gan institucionālie aspekti, kas saistīti ar valūtas maiņas procesa noslēgumu.

Tāpat Eirogrupā paredzēta padziļināta diskusija par eirozonas rekomendācijām 2026. gadam, balstoties uz Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto priekšlikumu. Rekomendāciju mērķis ir stiprināt eirozonas konkurētspēju, ekonomisko noturību un makrofinansiālo stabilitāti, vienlaikus radot fiskālo telpu nepieciešamajiem ieguldījumiem stratēģiskajās jomās. Diskusijās tiks skarti jautājumi par fiskālās ilgtspējas nodrošināšanu, investīciju veicināšanu, darbaspēka prasmju pilnveidi, regulējuma vienkāršošanu, kapitāla tirgu attīstību, kā arī digitālā eiro ieviešanai nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem.

Eirogrupas darba kārtībā būs arī informācija par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka atlases procesa norisi. Esošā priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš beigsies 2026. gada maijā, un eirozonas dalībvalstis ir uzsākušas jauna kandidāta izvirzīšanas un izvērtēšanas procesu. ECB valdes locekļus pēc ES Padomes ieteikuma, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un ECB Padomi, ieceļ Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu. ECB valdes locekļus ieceļ uz astoņu gadu pilnvaru termiņu bez iespējas to pagarināt. Latvija kā kandidātu ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam ir izvirzījusi Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku – starptautiski atzītu ekonomistu ar plašu profesionālo pieredzi monetārajā politikā, finanšu stabilitātē un banku sektorā. Kandidātu izvērtēšanas un apstiprināšanas process turpināsies atbilstoši ES institucionālajai kārtībai.

Savukārt ECOFIN sanāksmē ministri iepazīsies ar prezidentūras darba programmu 2026. gada pirmajam pusgadam, kuras uzmanības centrā ir ES finansiālās autonomijas stiprināšana, ekonomiskās drošības uzlabošana un ilgtermiņa konkurētspējas veicināšana. Diskusijās paredzēts skart arī jautājumus par Uzkrājumu un investīciju savienības attīstību, kapitāla tirgu integrāciju, banku sektora noturības stiprināšanu, kā arī iniciatīvas nodokļu vienkāršošanas un Muitas savienības modernizācijas jomā. Tāpat ECOFIN sanāksmē paredzēta viedokļu apmaiņa par Krievijas kara pret Ukrainu ekonomisko un finansiālo ietekmi, balstoties uz EK sniegto aktuālo informāciju par Ukrainas ekonomisko situāciju un nepieciešamību nodrošināt stabilu ārējo finansējumu valsts fiskālās stabilitātes uzturēšanai.

Sanāksmē plānots pieņemt vairākus Padomes īstenošanas lēmumus saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, tostarp par grozījumiem vairāku dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos. Šie lēmumi atspoguļo dalībvalstu centienus pielāgot plānus mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem, vienlaikus saglabājot sākotnējos reformu un investīciju mērķus klimata un digitālās pārkārtošanās jomā.

Tāpat ECOFIN sanāksmē paredzēts apstiprināt Padomes secinājumus par 2026. gada Agrās brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kas iezīmē Eiropas semestra ikgadējā cikla sākumu un kalpo par pamatu makroekonomiskās nelīdzsvarotības risku identificēšanai ES dalībvalstīs. Ziņojumā analizēta dalībvalstu ekonomiskā attīstība, ņemot vērā globālo nenoteiktību, inflācijas dinamiku, darba tirgus tendences, mājokļu cenu attīstību un finanšu stabilitātes riskus.

Noslēgumā ECOFIN sanāksmē paredzēts pieņemt Padomes lēmumus un ieteikumus ekonomikas pārvaldības sistēmas ietvaros, tostarp saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras piemērošanu atsevišķām dalībvalstīm. Šie jautājumi ir daļa no ES fiskālās uzraudzības un koordinācijas sistēmas, kuras mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgas publiskās finanses un ekonomisko stabilitāti ilgtermiņā.