40% Latvijas iedzīvotāju finanšu “drošības spilvens” ir ļoti plāns

“Pēdējos divos gados realitātē piedzīvojām situācijas, kas pierādīja uzkrājumu nozīmi. Ievērojama daļa iedzīvotāju strauji augošās izmaksas gan par ikdienā nepieciešamajām precēm, gan par mājokļa uzturēšanu, gan par saistībām varēja segt tikai pateicoties esošajiem uzkrājumiem. Tērēt uzkrājumus ir normāli, tomēr tad, kad situācija uzlabojas, svarīgi sākt papildināt “drošības spilvenu”, lai tā apmērs pietiktu vismaz trīs līdz sešu mēnešu izdevumu segšanai. Bieži vien gada sākumā cilvēki mēdz saņemt algas pielikumu vai finansiālu novērtējumu par iepriekšējo darba gadu – būtu gudri vismaz daļu no papildu ienākumiem novirzīt uzkrājumā, piemēram, krājkontā, lai par uzkrājumu saņemtu arī procentus,” norada SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.

Arī aptaujas rezultāti parāda – lai segtu neparedzētus izdevumus, visbiežāk tiek izmantots tieši “drošības spilvens”. Ja parādās neplānoti tēriņi, 43% iedzīvotāju Latvijā to segšanai izmanto uzkrājumus, bet 45% cenšas ietaupīt līdzekļus, samazinot citas izmaksas. 19% aptaujāto šādos gadījumos vēršas pēc palīdzības pie radiniekiem un paziņām, bet vēl 16% izmanto aizdevumus. Tikai katrs piektais, lai segtu neparedzētus izdevumus, meklē papildu peļņas iespējas, un tā galvenokārt rīkojas gados jauni respondenti līdz 39 gadu vecumam.