Finanšu un rūpniecības pasaules skatieni pievērsti diviem svarīgiem materiāliem

Viens sektors, kam vēl ASV neesmu uzmetis aci, ir tā saucamais materiālu sektors. Redzu, ka to veido uzņēmumi, kas nodarbojas ar dažādu izejvielu atrašanu un pārstrādi. Materiālu kategorijā ietilpst metālu industrija, ķīmisko produktu ražošana un mežsaimniecība. Piemēram, šajā sektorā ir uzņēmumi, kas piegādā lielāko daļu būvniecībā izmantoto materiālu.

Rietumu pasaulei sevi mēģinot notikt uz jauna ceļa, kas paredz enerģijas iegūšanu no atjaunojamiem resursiem, arvien skaidrāks kļūst, ka šis process pats par sevi prasīs milzīgus tradicionālos resursus. Rietumi lielā daļā gadījumos šos resursus paši iegūt nevēlas, jo šis process ir tālu no sludinātās izpratnes par zaļumu. Attiecīgi tam seko tas, ka tiek zīmēti arvien lielāki dažu šim pašam zaļināšanas un elektrifikācijas procesam kritiski nepieciešamo metālu deficīti nākotnē.

Beidzamajā laikā jautājums par izejvielu tirgiem atkal aktualizējas. Par to jau šonedēļ rakstīja Kaspars Peisenieks, bet arī mūsu Lietuvas kolēģi no Verslo Žinios apkopojuši aktuālos pasaules datus un dalījušies savās pārdomās. Ieskatāmies!

Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.